Viena no pēdējā laika aktuālākajām Eiropas Savienības (ES) valstu problēmām joprojām ir neatrisinātais bēgļu jautājums. Domstarpības šīs problēmas risināšanā rodas ne vien iedzīvotāju, bet ari valstu starpā – daļa Eiropas aktīvi pretojas kvotu un sankciju ieviešanai.

Bēgļu problēmas gals, šķiet, tik drīz nebūs saskatāms – šobrīd manāma šķelšanās valda starp Rietumeiropas valstīm, kas atbalsta kvotu ieviešanu, un Austrumeiropas/ Centrāleiropas valstīm, kas kvotu ieviešanu atklāti noraida. Aktīvi par kvotu ieviešanu iestājas Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs, aicinot Austrumeiropas valstis nepretoties Eiropas Savienības (ES) imigrantu kvotām un izrādīt lielāku solidaritāti. Taču ar šādu aicinājumu vien ir par maz, jo, piemēram, Ungārija, Polija un Slovākija joprojām ir pret šo ideju.

Vēl vairāk bēgļu jautājumu saasināja ideja par sankciju ieviešanu. Ungārija pat norādīja, ka bēgļu jautājuma risināšana gan kvotu, gan jauno sankciju dēļ jau pārvērtusies par zināmu šantāžu – atsakoties no bēgļu uzņemšanas, valstij var tikt piemērotas sankcijas 250 000 eiro apmērā, neatstājot nekādu izvēli pašas valsts rokās. Tikmēr Polija sankciju ieviešanu nodēvējusi par neizdevušos pirmā aprīļa joku.

Arī Baltijas valstis šobrīd iestājas pret sankciju ieviešanu. Izskatās, ka Eiropas Savienība meklē visus iespējamos variantus, kā maksimāli ierobežot valstu iespēju izvēlēties vai ietekmēt bēgļu uzņemšanu, pārvēršot to par piespiedu procesu. Šobrīd arī Latvija aktīvi pretojas sankciju ieviešanai.

Atgādinām, ka bēgļu kvotas nosaka katras Eiropas Savienības valsts bēgļu uzņemšanas skaitu, kas svārstās no vairākiem simtiem līdz pat tūkstošiem. Savukārt sankcijas noteikts, ka gadījumā, ja valsts atteiksies uzņemt bēgli, tai nāksies šķirties no 250 000 eiro.

Foto:tpsdave/https://pixabay.com/en/users/tpsdave-12019/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/