Monopoltiesības uz Latvijas apgādi ar dabasgāzi saņēmušais uzņēmums Latvijas gāze (LG) paredz sava produkta palētināšanos visu 2016. gadu līdz rekordzemai atzīmei 156,52 eiro par tūkstoti kubikmetru gāzes.
Monopoltiesības uz gāzes piegādi izslēdz iespēju LG sava produkta cenu noteikt patvaļīgi. Kopš 1997. gadā notikušās valsts uzņēmuma LG privatizācijas ir izmantoti dažādi paņēmieni, kā šīs cenas saskaņot ar Latvijas valsti. Ir bijis precedents, kad puses to nespēja izdarīt pašas un nonāca iestādē ar iespaidīgu nosaukumu Stokholmas Tirdzniecības palātas Šķīrējtiesas institūts, kur 2003. gada 19. jūnijā Latvija tika atzīta par vainīgu privatizācijas līguma pārkāpšanā, kas Latvijas valstij izmaksāja 6,9 miljonus toreizējo latu jeb apmēram trešo daļu no Latvijas saņemtās naudas par LG pārdošanu. Pēc tam puses vienojās par pašreizējo dabasgāzes cenu aprēķināšanas kārtību. Šobrīd atlikušo gadu līdz LG monopoltiesību termiņa beigām Latvijas valsts sākusi aizvadīt tā, it kā gribētu pagūt uz šo tiesu vēlreiz, bet šajā gadījumā ne vairs par gāzes cenas aprēķināšanu.
Dabasgāzes pārdošanas cena līdz nākamā gada aprīlim un vismaz individuālajiem gāzes patērētājiem arī vēlāk paliks piesaistīta iepriekšējo deviņu mēnešu mazuta un dīzeļdegvielas kotācijai, kas tarifu izmaiņas nosaka ar attiecīgo laika nobīdi. Lielākais skaits individuālo gāzes patērētāju ir arī centralizētās siltumapgādes uzņēmumu klienti. Uzņēmuma Rīgas siltums pārstāve Linda Rence apliecināja, ka dabasgāzes cenas kritums samazinājis siltumenerģijas tarifu vidēji par 18%, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu. A/s Daugavpils siltumtīkli valdes loceklis Andrejs Kuzņecovs NRA.lv atzīmēja, ka «gāzes cena šajā apkures sezonā bija tik zema, ka gāzes pirkšanai mums nevajadzēja aizņemties, kaut bijām gatavi to darīt. Mūsu patērētāju parādu apjoms, kas parasti sasniedza miljonu eiro apkures sezonas beigās, šogad būs tikai pāris simti tūkstoši eiro».
Pašreizējā dabasgāzes cenu noteikšanas sistēma dod patērētājiem laiku sagatavoties vai nu sliktos laikos dabasgāzes cenu pieaugumam, vai kritumam, kas tagad Latvijā padara izdevīgāku energoietilpīgu ražošanu, ciktāl tā atkarīga no dabasgāzes cenām. Par dabasgāzes tarifa būtiskāko sastāvdaļu pašsaprotami tiek uzskatīta pati gāzes cena, kaut gan tās īpatsvars gala tarifā svārstās starp 34% un 79% atkarībā no tā, kādā tarifu grupā atrodas attiecīgais gāzes lietotājs. Dabasgāzes pārdošanas cena nevar nokrist līdz nullei, pat ja pati dabasgāze nemaksātu neko, jo tās pārvades, uzglabāšanas, sadales un realizācijas izmaksas būtu jāsedz. Dabasgāzes lielo patērētāju ierobežotais skaits un izvietojums un valsts energopolitika bremzē dabasgāzes gala tarifu pazemināšanos, uz ko norāda, piemēram, a/s Latvijas finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis: «Galvenās atšķirības jāmeklē tarifu struktūrā, ko ietekmē pārvades un ekspluatācijas izmaksas, ieguldījumi infrastruktūrā, kā arī šķērssubsīdijas patērētāju grupām ar uzsvaru uz maza apjoma patērētājiem.»
Dabasgāzes tarifi Latvijā samazinās kopš 2012./2013. gada mijas, bet pēdējā gada laikā šī samazināšanās pārgājusi kritumā, kas pārsniedz iepriekšējās prognozes. Dabasgāze jau tagad ir zemākajā līmenī kopš pašreizējās cenu aprēķināšanas metodikas ieviešanas, ja ņem vērā to, kā dilusi eiro pirktspēja. Piemēram, tagadējā dabasgāzes cena 192 eiro par 1000 kubikmetriem nomināli atbilst dabasgāzes cenai 2009. gada vasarā, taču inflācija ir padarījusi tagadējos 192 eiro mazvērtīgākus (tie līdzinās 178 eiro 2009. gadā). Līdz šā gada beigām paredzētā dabasgāzes cenu pazemināšanās novedīs līdz cenas minimumam arī nominālā izteiksmē. Procentuāli paredzamais cenu samazinājums līdz šā gada vidum būs apmēram 23% gāzes plīts lietotājiem, 34% – apkures lietotājiem un no 32% līdz 41% rūpnieciskajiem patērētājiem atkarībā no viņu patēriņa apjoma.
Viedokļi
Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs:
– Latvijas ražotājiem, jo īpaši lielajiem uzņēmējiem, jebkuru energoizmaksu samazināšanās ir būtisks aspekts, jo tādējādi iespējams preces pašizmaksu samazināt, lai palielinātu konkurētspēju globālajā tirgū. Galvenā problēma ir tā, ka mums ir jāceļ produktivitāte, tostarp jākāpina preču un pakalpojumu pievienotā vērtība, jāautomatizē ražošanas procesi un jāspēj ar zināšanām veiksmīgāk organizēt to virzību tirgū. Izpildot šos mājas darbus, spēsim kļūt konkurētspējīgāki un tādējādi ne tik atkarīgi no energoresursu cenām.
Raita Karnīte, Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu konsilija Atklāti par gāzes tirgus liberalizāciju Latvijā vadītāja:
– Dabasgāzes cenas Latvijā pašlaik ir devītās zemākās Eiropas Savienībā. Ja kāds jūsmo par daudz zemākajām cenām Vācijā, tad lai viņš pieskaita šīm cenām miljardus, ko Vācija ieguldīja, lai pa Nord Stream pievadītu sev Krievijas gāzi. Tagad mums sola vismaz teorētiski iespējamu savienojumu ar Vāciju, kas nozīmē, ka būs jāmaksā Polijai un Lietuvai par to, ka no Vācijas pienāks tā pati Krievijas gāze, ko Latvija vairs nesaņems pa taisno no Krievijas. Ļoti līdzīgu efektu radīs Inčukalna gāzes krātuves nošķiršana no Latvijas gāzes sadales tīkla. Tad nu gan mēs summā redzēsim, ko nozīmē augstas cenas par dabasgāzi.
Arnis Kluinis
Foto:PublicDomainPictures/https://pixabay.com/en/users/PublicDomainPictures-14//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
