Vietējo iedzīvotāju vairākuma maksātspējai atbilstošo padomju laika dzīvokļu cenas pagājušajā gadā augušas, bet lēnāk nekā darba alga.
Aizgājušo gadu raksturo ievērojams cenu kritums mājokļiem ar pretenzijām uz augstām cenām. Gan globālo, gan vietējas izcelsmes faktoru dēļ nekustamie īpašumi Latvijā nespēj pievilināt pircējus ne ar jaunuzcelto ēku svaigumu, ne vēsturisko ēku auru un restaurācijas kvalitāti, ne dārgo mājokļu ekskluzīvo novietojumu. Tas gan nenozīmē saimniecisko sabrukumu, kura dēļ grezno ēku īpašniekiem būtu jāatstāj savi īpašumi bezpajumtniekiem vai vismaz jāpārdod par cenām, kas atbilstu vietējo iedzīvotāju vairākuma maksātspējai. Gan Latvijā, gan daudzu Latvijā esošo īpašumu īpašnieku izcelsmes valstīs tiek noturēta stabilitāte, kas ļauj dzīvot labāku laiku gaidīšanas režīmā, raksta NRA.lv.
Latvijā iespējams atrast arī ekonomikas augšupejas pazīmes. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumā par nodokļu iekasēšanas plāna kopējo neizpildi janvārī atzīmēts virsplāna iekasējums sociālās apdrošināšanas iemaksām un tikai pavisam neliels iztrūkums iedzīvotāju ienākuma nodokļa savākšanā. Tas izskaidrots ar nodokļu aplikšanai pieejamo algu paaugstināšanu pagājušā gada laikā caurmērā par 7,8%. Tas palielinājis dzīvokļu pircēju gatavību maksāt mazliet vairāk, taču ar to pašu var izskaidrot arī dzīvokļu īpašnieku nevēlēšanos laist dzīvokļus pārdošanā. Savu labumu no algu līmeņu celšanas viņi var iegūt daudz ātrāk un lielākā apmērā, ja spēj šos dzīvokļus veiksmīgi izīrēt. Sliktākajā gadījumā viņiem nākas ieguldīt savus papildu ienākumus tukšu vai pustukšu dzīvokļu īpašumtiesību saglabāšanā, cerot uz labuma gūšanu no dzīvokļu cenas pieauguma laikā, kad bankas par depozītiem nemaksā neko un šaubas par eiro stabilitāti jau sāk atgādināt kādreizējās šaubas par lata stabilitāti.
Pagājušajā gadā ir apstājies Latvijas komercbanku kopējā kredītportfeļa kritums, kas turpinājās kopš 2008. gada beigām. Nomināli tas pat pieaudzis par 10 miljoniem eiro, bet jāsaprot, ka eiro faktiskā pirktspēja tomēr ir pazeminājusies, par ko konkrēti liecina darba algu kāpums. Uz Latvijas mājsaimniecībām šis pavērsiens neattiecas. Vietējām mājsaimniecībām izsniegto kredītu summa pērn pat nomināli zaudējusi 4,1%. Tādējādi bankas šaubās par iedzīvotāju reālo ienākumu ilglaicīgu pieaugumu un gaida valsts līdzdalību risku dalīšanā. Ar to domāti valsts galvojumi ģimenēm ar bērniem, kas līdz šim palīdzējuši iegādāties pusotru tūkstoti mājokļu lētajā segmentā. Iedzīvotāji, uzņēmēji (bankas un īpašumu attīstītāji) un valsts rīkojas tik piesardzīgi, cik vien tas iespējams.
Arnis Kluinis
Foto:AlexanderStein/https://pixabay.com/en/users/AlexanderStein-45237//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
