Klauns Viko, kurš ārpus cirka lieto laicīgo vārdu Viktors Pavlovs, raizējas, ka, aizgājis uz darba biržu, saņems kurvīti, jo profesiju klasifikatorā neesot tādas profesijas – klauns. Pēc Rīgas cirka slēgšanas arī Viko vadītā cirka studija palikusi bez jumta virs galvas – 30 topošie cirka talanti.

Lai arī darbu meklējošs klauns Latvijā tiešām nav bieža parādība, tomēr profesiju klasifikatorā ir gan klauns, gan burvju mākslinieks un pat vēderrunātājs. Cita lieta, ka nodarbinātības kantorī viņiem nebūs ko piedāvāt, jo vienīgā cirka iestāde Latvijā ir Rīgas cirks un tā ir slēgta. Pagaidām uz Būvniecības valsts kontroles biroja un Kultūras ministrijas vienošanās pamata. Administratīvā procesa kārtībā pieņemtu izvērstu lēmumu vēl neviens nav redzējis – ne ministrijā, ne cirkā, jo turpinās tā sacerēšana. Birojs NRA.lv skaidro, ka šīs nedēļas laikā vēl gaida ēkas īpašnieka rakstveida paskaidrojumus.

Zirgs par administratoru

No Būvniecības valsts kontroles biroja pilnā atzinuma cirkā baidās. Šobrīd ēka ir slēgta publiskiem apmeklējumiem, taču tur uzturas ārzemju mākslinieki, ar ko cirkam saslēgti kontrakti. Viņiem un dzīvniekiem vismaz ir kur palikt līdz nākamajam turnejas pieturas punktam marta beigās Lietuvā. Ja cirkā aizliegs uzturēties ne vien publikai, bet arī personālam, viesmāksliniekiem nāksies nodrošināt izmitināšanu kādā citā hostelī, un tas bankrotējušajam Rīgas cirkam vienkārši nav pa kabatai.

Biroja versijā «šobrīd ēkā uzturas cirka vadība un personāls administratīvo darbu veikšanai». Sanāk, ka pat viesmākslinieku zirgs nodarbojas ar administratīvo darbu. Tiešām cirks!

Bet patiesībā galvenais administratīvais darbinieks joprojām ir cirka direktore Lolita Lipinska. Lai paskaidrotu savam darba devējam – ministrijai, kā cirks nonācis līdz bankrotam, viņa vakar ritināja aģentūru ziņu lentes. Tās rādot, kā pilienu pēc piliena, paziņojumu pēc paziņojuma Būvniecības valsts kontroles birojs tuvinājis cirka finansiālo krahu, biedējot projām publiku. Direktore joprojām nesaprot, kādēļ birojs nevarēja pieņemt korektu savlaicīgu lēmumu par iestādes slēgšanu, bet izstiepa šīs mokas teju gada garumā, vienlaikus liedzot pienācīgi sagatavoties neizbēgamajam.

Risinājums ir telts

Tagad risinājumi tiek meklēti ugunsgrēka režīmā un reālākais esot apsildāmas stacionāras cirka telts uzstādīšana kaut kur Rīgā. Eiropā tādas ir populāras, jo akmens būves pēc Pirmā pasaules kara vairs reti celtas. Un arī pastāvīgo cirka namu rekonstrukcijas laikā tiekot izmantotas teltis, lai publika neatradinātos no cirka, bet mākslinieki no darba. Viens no vienkāršākajiem piemēriem maksājot, sākot no simts tūkstošiem eiro, un uz augšu. Tad vēl būtu jāpieskaita apkure, infrastruktūra, kontraktu izmaksas, taču principā, ja valstij ir vēlēšanās – lieta paceļama, pēc direktores domām, vēl šovasar īstenojama. Un formāli ministrija jau ir pateikusi, ka Rīgas cirks jāremontē, bet cirka māksla Latvijā jāsaglabā. Līdzdarbības līgumā starp abām iestādēm ir formulēts, kāpēc: «Lai nodrošinātu tautas kulturālās vajadzības, celtu tās garīgo līmeni un pašapziņu, kā arī nodrošinātu profesionālā cirka mākslas daudzveidību un pieejamību visiem sabiedrības locekļiem.» Pēc Rīgas cirka nama slēgšanas ir papildu uzdevums, «lai pēc iespējas ātrāk varētu atjaunot pilnvērtīgu cirka mākslas pieejamību skatītājiem».

Jāparūpējas par jauno maiņu

Arī līdz šim Rīgas cirkam nebija savas trupas, taču tas nozarē nav nekāds izņēmums. Tā strādājot faktiski visi cirki pasaulē. Izrādes tiek veidotas atbilstoši publikas pieprasījumam, sakomplektējot numurus un dažādu valstu māksliniekus. Lāčus, klaunus, ekvilibristus utt. Arī Latvijas mākslinieki nepārtraukti atrodas turnejās un, ja sakrīt grafiki, pa laikam uzstājas pašu mājās. Tomēr cirks nav tikai ēka un menedžments. Bērni un jaunieši te cirka studijā sapņo kļūt par akrobātiem, klauniem, dresētājiem, līdz pakāpeniski no vaļasprieka šī nodarbe kļūst par profesiju un viņus sāk aicināt uzstāties uz profesionālām skatuvēm.Kas tagad notiks ar cirka studiju, klauns Viko nezina teikt, laikam meklēs kādas telpas nodarbībām. Cirka administrācijai šobrīd citas rūpes. Taču, ja Kultūras ministrija uzskata, ka cirka māksla jāsaglabā, pareizi būtu arī parūpēties par jauno paaudzi. Pretējā gadījumā Rīgas cirka tradīcijas pārvērtīsies lētos balagāna šovos, kādi bieži skatāmi lauku kultūras namos un privātās dzeramballītēs.

Imants Vīksne

Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/