Skolu kafejnīcās no 1. janvāra nedrīkst pārdot nekādus miltu izstrādājumus – ne kūkas, ne smalkmaizītes, ne sviestmaizes, pat ne maizi. Tā vietā drīkst būt sausmaizītes, barankas un sausiņi. Veselības ministrija aizskrējusi gadsimtam pa priekšu un vēlas ar ļoti ātriem soļiem mainīt skolēnu domāšanu – ja nebūs neveselīgu našķu bufetē, vismaz kārtīgi paēdīs pusdienas. Vai tā būs?
«Ko bērni līdz šim meklēja skolu kafejnīcās – lielākoties viņi turp gāja, ne lai paēstu, bet lai iegādātos našķus – bulciņas, saldumus, konfektes, sāļās uzkodas, gatavās picas, cīsiņus mīklā. Tagad nekas no tā skolu kafejnīcās nedrīkst būt,» stāsta Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta speciāliste Inga Birzniece. Viņa paskaidro, ka Veselības ministrija ar jaunajām izmaiņām noteikumos par ēdināšanu skolās un pansionātos īstenojusi jaunu pieeju – uzrakstījusi ne tikai aizliegtos pārtikas produktus, kurus nedrīkst iekļaut skolu ēdienkartē pusdienām, bet izveidojusi atļauto pārtikas produktu sarakstu, kurus drīkst izplatīt skolās papildus kompleksajai pusdienu vai izvēles ēdienkartei. Šajā askētiskajā sarakstā ir atrodams ūdens, sula, piens, jogurts bez piedevām, augļi, žāvēti augļi, siers, tēja, kafija (nav norādīts, vai cukuru drīkstēs piebērt klāt, jo sarakstā cukurs kā tāds nav minēts), arī sausmaizītes un barankas, kurās nav daļēji hidrogenētu augu tauku un pārtikas piedevu un kuros ir ne vairāk kā pieci grami cukura uz 100 gramiem produkta.
Ja skolās ir pārtikas automāti, arī tajos drīkstēs tirgot šos pārtikas produktus. «Diskusijās ar visām iesaistītajām pusēm mēs vienojāmies par šādu pieeju – noteikt nevis aizliedzamos, bet skolu kafejnīcās atļaujamos pārtikas produktus, un tā tapa šis saraksts,» saka I. Birzniece no Veselības ministrijas. Tās nostāja ir visai strikta: bērni līdz šim nekontrolēti kafejnīcās pirka našķus – saldumus un dažādus citus produktus, kuri ir pārpilni ar cukuru, sāli, taukiem, tāpēc tagad visi šie neveselīgie ēdieni no skolām jāizslēdz. Protams, piedāvāt šādus produktus nedrīkst arī pusdienu ēdienkartē, ziņo NRA.lv.
No sarunas Veselības ministrijā izriet, ka pusdienu ēdienkartē teorētiski var iekļaut kādu no ēdieniem, kurš vairs nedrīkst būt kafejnīcā, piemēram, biezpiena saldo, taču ēdienkartei jābūt izveidotai tā, lai tā atbilstu visiem noteikumiem (nepārkāpj salduma un sāļuma normas, nesatur transtauku, nevēlamu piedevu utt.) un saskanētu ar dienas noteikto kaloriju daudzumu. Tāpēc ir maz ticams, ka smalkmaizīti vai treknu saldo iekļaus pusdienu ēdienkartē, jo tad vairs nepaliktu vietas zupai vai otrajam… Proti, kā skaidro I. Birzniece, speciālistiem jāveido ēdienkarte tā, lai tā atbilstu principam – svaigi pagatavots ēdiens no dabiskiem pārtikas produktiem. Uz jautājumu, kāpēc kafejnīcās ir pieļaujams tāds miltu izstrādājums kā barankas vai sausiņi, speciāliste saka: tajos ir mazāk kaloriju, taču arī nedrīkst pārsniegt ne sāls, ne cukura normas. Tas nozīmē, ka barankas noteikti būs bez glazūras. Bērni labprāt ēstu pankūkas – arī tās nedrīkst, jo miltu izstrādājums.
Tāpat nedrīkst tirgot sviestmaizes – neatkarīgi no tā, kā pagatavotas. «Gatavās sviestmaizes, kuras var nopirkt veikalos, nav ieteicamas, jo satur daudz pārtikas piedevu, sāli, taukus, tāpēc skolā tām vietas noteikti nav,» saka I. Birzniece. Arī biezpiena sieriņus neredzēt – lai arī tas ir salikts piena produkts, kas skolā būtu atļauts, visticamāk, nav neviena tāda, kas iekļautos «salduma normās». Varēs ēst biezpienu.
«Novērojumi liecina, ka bērni, ja viņiem stundu starplaikā līdz pusdienām nav iespējams našķoties, ir izsalkuši un kārtīgi paēd pusdienas. Es dzirdēju, ka bērni pēc našķiem gatavi skriet uz tuvējo veikalu, bet, tā kā starpbrīdis ir par īsu, nevar paspēt, un tad, kad jau ir garais starpbrīdis, viņiem ļoti gribas ēst, un tad paēd kārtīgi pusdienas,» novērojumos dalās I. Birzniece. Viņa piekrīt, ka jāizglīto arī ģimenes, un cer, ka šie noteikumi palīdzēs. Ministrija arī plāno izglītošanas kampaņas par Eiropas naudu un sola sekot līdzi, vai jaunie noteikumi patiešām palīdz bērniem veselīgi paēst, nevis skriet uz veikalu skolas kafejnīcas vietā.
Ko drīkst tirgot skolu kafejnīcās?
• Svaigus augļus, ogas un dārzeņus
• Žāvētus augļus, ogas, dārzeņus un sukādes bez pārtikas piedevām
• Negrauzdētus riekstus un sēklas bez pievienotā cukura, sāls un pārtikas piedevām
• Pienu un raudzētus piena produktus (piemēram, paniņas, rjaženka, kefīrs un jogurts), kuros tauku saturs nepārsniedz 2,5%, un biezpienu, kurā tauku saturs nepārsniedz 5%
• Saliktus piena produktus, kuros kopējais tauku saturs nepārsniedz 2,5%, un saliktus piena produktus, kuru sastāvā ir biezpiens un kopējais tauku saturs nepārsniedz 5%. Bez aromatizētājiem un pārtikas piedevām
• Sieru, kurā tauku saturs sausnā nepārsniedz 45%;
• Dzeramo ūdeni, avota ūdeni un dabiskos minerālūdeņus, kuros minerālsāļu saturs sausajā atlikumā nepārsniedz 1500 mg/l
• Augļu un dārzeņu sulas bez pārtikas piedevām, pievienotā cukura un sāls
• Augļu nektārus, kuros kopējais ogļhidrātu daudzumus nepārsniedz 15 g uz 100 ml produkta, bez glikozes, glikozesfruktozes un fruktozesglikozes sīrupa un bez pārtikas piedevām
• Zaļo, melno un augu tēju, izņemot šķīstošo
• Maltu, grauzdētu kafiju
• Dzērienus, kas pagatavoti, izmantojot kakao pulveri ar samazinātu tauku saturu
• Tumšo šokolādi
• Sausmaizītes (galetes), sausiņus un barankas
Avots: Veselības ministrija
Inga Paparde
