Saeima otrdien, 3.novembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā pieņēma 2016.gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, kā arī 24 budžetu pavadošos likumprojektus. Valsts budžeta likumprojektus Saeima atzina par steidzamiem.
Saeimas preses dienests informē, ka nākamā gada konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 7,65 miljardu apmērā, kas salīdzinājumā ar šo gadu ir turpat par 183 miljoniem lielāki, savukārt ieņēmumi paredzēti par 115 miljoniem eiro vairāk, sasniedzot 7,37 miljardus eiro. Budžeta deficīts plānots viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Kā budžeta prioritātes nākamgad izvirzītas valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana, iepriekš par budžeta projekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs.
Papildu finansējums nākamajā gadā paredzēts, Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, tostarp zemessardzes un jaunsardzes attīstībai, kā arī valsts kiberdrošības stiprināšanai. Papildu nauda arī paredzēta policistu, ugunsdzēsēju, glābēju un ieslodzījuma vietu pārvalžu darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī valsts robežsardzei valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai.
Tāpat papildu finansējums budžetā paredzēts veselības aprūpes nodrošināšanai, tostarp neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kā arī vispārējās un profesionālās izglītības nodrošināšanai, zinātnei un sportam. Papildu līdzekļi tiks novirzīti arī pašvaldību ceļu un valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.
Finansējums paredzēts arī minimālās darba algas celšanai – no līdzšinējiem 360 eiro to plānots paaugstināt līdz 370 eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums no 75 eiro pieaugs līdz 85 eiro.
Visiem strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem, plānots noteikt obligātās valsts sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas, ņemot vērā minimālo mēneša darba algu. Iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamgad plānots saglabāt līdzšinējā 23 procentu apmērā, savukārt tiks atcelts nodokļa atvieglojums par pilngadīgām un darbspējīgām personām.
Budžeta projekts paredz vairākus pasākumus nevienlīdzības mazināšanai, tostarp pakāpeniski ieviest gada diferencēto neapliekamo minimumu, kas būs atkarīgs no personas gūto ar nodokli apliekamo kopējo ienākumu apmēra. To pakāpeniski ieviešot, 2020.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem plānots 160 eiro apmērā.
Paredzēts arī ieviest solidaritātes nodokli, un tas attieksies uz sociāli apdrošinātām personām – darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz kalendāra gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru – 48600 eiro gadā. Nodokli aprēķinās un valsts pamatbudžetā ieskaitīs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Lai nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, ņemot vērā tirgus vērtību un attiecīgi arī kadastrālo vērtību pieaugumu lauksaimniecības zemju īpašniekiem, paredzēts ieviest speciālo kadastrālo vērtību, ko piemēros lauku zemēm, kas pārsniedz trīs hektārus.
Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokli degvielai un autogāzei, alkoholiskajiem dzērieniem un smēķējamajai tabakai, ar pievienotās vērtības nodokli aplikt namu pārvaldīšanas izdevumus, kā arī palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmi, nodokļus un nodevas azartspēlēm. Savukārt komerciāla rakstura kultūras pasākumiem paredzēts piemērot pievienotās vērtības nodokli.
Finansējums nākamgad arī paredzēts, lai pilnveidotu ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus. Pastiprinātu uzmanību plānots pievērst kases aparātu, kases sistēmu, speciālo ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanai un kontrolei, kā arī plānots uzlabot informācijas apmaiņu starp kredītiestādēm un nodokļu administrāciju.
Iepriekš atbildīgajā Budžeta komisijā apspriežot iesniegto projektu, finanšu ministrs deputātiem uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžets ir veidots ļoti sarežģītos apstākļos, ņemot vērā valsts ekonomiskās izaugsmes tempa samazināšanos un arī ģeopolitiskās situācijas saasināšanos. Ministrs arī uzsvēra, ka, par spīti šiem izaicinājumiem, budžets ir pārdomāts un atbildīgs, un tas ļaus nodrošināt finansējumu prioritārajām nozarēm.
Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam Saeima noteica 6.novembra pulksten 17.00. Budžeta projektu galīgajā lasījumā Saeimā plānots izskatīt 30.novembrī.
