Savulaik ar lielu pretestību sadūrusies iniciatīva sadalīt pašreizējo monopoluzņēmumu Latvijas Gāze un plaši atvērt dabasgāzes tirgu arī citiem spēlētājiem šobrīd var lepoties tikai ar lielu atbalstītāju pulku. Tiesa, paši sadalāmie norāda uz peļņu nesošā uzņēmuma trūkumiem, kas vēlmi iegādāties sadalīto pašmāju gigantu potenciālajiem investoriem varētu iedragāt vai mudināt sparīgāk kaulēties par pēc iespējas zemāku cenu.
Tā Saeimā, kur Latvijas Gāzes (LG) sadalīšana un dabas gāzes tirgus liberalizācija jau tradicionāli izraisa gan konstruktīvas, gan dziļi personīgas diskusijas, ceturtdien par grozījumiem enerģētikas likumā nobalsoja ar neapstrīdamu vienprātību – 87 par, neviena pret, raksta portāls NRA.lv.
Nākamais solis
Tradicionāli Eiropas, kuras iedibinātā kārtība, solot zemākas enerģijas cenas, paģēr uzņēmuma sadalīšanu un tirgus atvēršanu, vērtības aizstāvošās Vienotības biedri neizrādīja ne mazākās bažas par to, ka LG sadalīšana un tirgus atvēršana varētu radīt tādus nevēlamus efektus kā gāzes cenu palielināšanās.
«Tiklīdz Lietuva uzbūvēja savu termināli, kas notika? Gāzes cenas Lietuvā kritās par 30 procentiem, kaut arī viņi pērk no tā paša Gazprom. [..] Gazprom ir bankrota priekšā. Tagad jau Krievijā runā, ka visi uzņēmumi ir jāsadala uz pusēm, ka viņi ir gatavi pārdot par jebkuru cenu,» Latvijas gāzes patērētājiem visai optimistisku nākotnes ainu uzbūra Atis Lejiņš.
Savukārt Vienotības frakcijas deputāts Veiko Spolītis ir pārliecināts, ka dabas gāzes tirgus liberalizācija un LG sadalīšana ir loģisks solis, kas turpina valsts neatkarības atgūšanas aizsākto loģisko ķēdīti.
«Ja mēs skatāmies uz to vēsturisko virzību, kura ir sākusies pēc mūsu neatkarības atgūšanas 1991. gadā, tirgus liberalizācija ir bijusi tas vārds, kas ir ļāvis mums attīrīties no necaurskatāmiem pārvaldes sārņiem. Proti, ja mēs skatāmies Gazprom stila pārvaldību, tās ir saimnieka un kalpa attiecības, tā nav nākotnes pārvalde stratēģiskos uzņēmumos. Lai tiktu no tām vaļā, tirgus ir jāliberalizē,» saka politiķis.
Jāpērk valstij
Savukārt Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošā ekonomikas ministre Dana ReiznieceOzola iepriekš mierināja iedzīvotājus, ka dabas gāzes tirgus atvēršana pretēji pēc elektrības tirgus atvēršanas pieredzētā noteikti ļaus samazināt gāzes cenu. Tas esot neizbēgami, jo elektrības tirgus līdz tā liberalizācijai tika subsidēts un konkurences labvēlīgā ietekme tajā parādīšoties pakāpeniski, bet gāzes tirgū subsīdiju neesot.
Tādējādi cenu sarukums būšot gandrīz tūlītējs.
Arī Nacionālā apvienība, kurai savulaik pārmeta Gazprom interešu lobēšanu, neiebilst pret LG sadalīšanu. To pārstāvošais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka tirgus ir jāatver un LG jāsadala, taču sadalītais uzņēmums, izmantojot pirmpirkuma tiesības, nodrošinot lielāku efektivitāti, jāiegādājas valstij.
Neiebilst arī opozīcijā esošā Saskaņa, kurai nekādi neizdodas atmazgāties no aizdomām par pārāk ciešajām saiknēm ar Krievijas varu. Taču opozicionāru atbalsts ir ar piebildi.
Citadeles scenārijs Nr. 2?
Savulaik Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā strādājušais Ivars Zariņš norāda, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātais LG sadalīšanas plāns rada aizdomas, ka kompānijas daļas (infrastruktūru un tirgotāju) līdzīgi sadalītajai Parex bankai atkal pārdos par nepietiekami augstu cenu personām, kas no enerģētikas un gāzes tirgus nenieka nesaprot.
Viņš arī apšauba, ka LG sadalīšana un tirgus atvēršana ļaus sarukt gāzes cenām, jo abām jaunizveidotajām struktūrām būs jāamortizē savas administrācijas un citi izdevumi, bet šo amortizāciju uz saviem pleciem būs spiesti iznest patērētāji.
Saskaņas argumenti, palielinot modrību, vērsti uz mūžam ar pastāvošo kārtību neapmierināto patērētāju, bet LG, kas arī pilnībā atbalstot pašas sadalīšanu un tirgus atvēršanu, struktūrvienības vēstījumu par ne pārāk izdevīgu darījumu mērķē potenciālajiem investoriem.
Vajag investīcijas
Tā LG struktūrvienības Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) vadītājs Ivars Ščerbickis ceturtdien informēja, ka nākamajos septiņos gados PGK jāinvestē 191 miljons eiro. Pretējā gadījumā strauji saruks krātuves iespējas, kas var apdraudēt Latvijai un Baltijas valstīm patēriņam nepieciešamās gāzes plūsmas nodrošināšanu. PGK uzturēšana arī līdz šim neesot bijusi lēts prieks – kopš 1997. gada līdz pērnā gada beigām tajā investēts 124,1 miljons eiro.
Atdalītajai PGK ārpus LG arī būšot grūti pastāvēt, jo neviens tirgotājs labprātīgi nevēlēsies pašlaik Latviju ar gāzi ziemā nodrošinošajā krātuvē sūknēt gāzi vasarā, kas tiks pārdota tikai ziemā. Tā būtu milzīgu līdzekļu iesaldēšana.
I. Ščerbickis uzskata, ka risinājums būtu, ja tiktu noteikta obligāta prasība tirgotājiem uzglabāt rezervi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē vai arī nodrošināt valsts pasūtījumu uzglabāšanas operatoram.
Latvijas un Igaunijas apgādi ar gāzi ziemā 100% apmērā nodrošina no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, jo citu alternatīvu neesot, – gāzes vads no Igaunijas ir pārāk sliktā stāvoklī, Krievijas gāzi ziemā nevar piegādāt tehniski, jo pašiem vajag. Savukārt no Lietuvas dienā var piegādāt tikai sešus miljonus kubikmetru gāzes, kas ir puse no Latvijas dienas patēriņa jeb 10–12 miljoniem kubikmetru gāzes.
Jānis Lasmanis
