Vispirms airBaltic netika pie ķīniešu investora, tagad netiek pie vācieša ar biznesa saknēm Krievijā. Tādas ziņas pienāk no aviācijas kuluāriem. Valdība galīgā lēmuma pieņemšanu atlikusi uz divām nedēļām – esot nepieciešama papildu informācija. Uz spēles likta nacionālā drošība.
Ministru kabinets vakar aiz slēgtām durvīm sprieda par jau atlaistā konsultanta Prudentia piedāvājumu valsts lidsabiedrības turpmākajai attīstībai – pieņemt investoru ar 50 miljoniem, pretī ieguldot 80 miljonus. Vēl komplicētāku un politiski jūtīgāku šo darījumu padarītu nākotnē iespējamā Krievijas ražojuma lidmašīnu Sukhoi Superjet 100 iekļaušana airBaltic flotē. Iemeslus plašāk vakar aprakstīja Dienas Bizness. Potenciālais investors Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs Girmess iepriekš jau tirgojis krievu ražojuma lidaparātus, un pat, ja šis pircējs tiek izbrāķēts – otrs potenciālais kandidāts investora lomai –, Īrijas kompānija CityJet pašlaik jau pērk šos lidaparātus. Turklāt aviokompānijas īpašnieks Hanss Rūdolfs Vērls draudzējas ar airBaltic priekšnieku Martinu Gausu, un galu galā šī draudzība varētu novest pie tā, ka Latvija garantētu maksājumus par šo Krievijā ražoto lidmašīnu līzingu. Pagaidām gan tie ir tikai neoficiāli pieļāvumi, raksta portāls NRA.lv.
Internetā atrodamā informācija liecina, ka gaisā Sukhoi Superjet 100 turas gana labi, krituši nav. Dažādu valstu, bet pārsvarā tomēr Krievijas flotē tiek izmantoti kopš 2011. gada, taču rūpnīca ir tā pati, kas ražo iznīcinātājus Krievijas gaisa spēkiem. Un tas ir faktors, kas automātiski vērtējams no nacionālās drošības interešu viedokļa.
Turklāt pašlaik joprojām ir spēkā airBaltic nodoms iegādāties kanādiešu ražotās Bombardier lidmašīnas. Problēma gan ir līdzekļu trūkumā, kas attiecīgi rada nepieciešamību pēc investora. Taču nepavisam ne tāda nabadziņa, kādu piedāvāja Prudentia. Vēlamo vēl nesen Neatkarīgajai raksturoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss: «Latvijas valsts vēlētos, lai kāds vispirms dzēš airBaltic parādus valstij, pārņem uzņēmumu un turpina ieguldīt naudu uzņēmuma attīstībā.» Tāpēc ministrs valdībai rekomendēja nevis paklausīt Prudentia padomiem, bet atteikties no tiem vispār, savukārt aizrunātās Bombardier lidmašīnas nevis pirkt, bet gan ņemt līzingā.
Savukārt vakar pēc sēdes viņš atzina, ka investora neatrašanas gadījumā no Bombardier būs vai nu jāatsakās, vai arī jāpagarina piegādes termiņi, atreferē LETA.
Valdības sēdē vakar bija pārstāvēti teju visi, kas Latvijā kaut ko saprot no aviācijas grandiozajiem darījumiem un to iespējamās ietekmes uz makiem un valsti. Sākot no paša Martina Gausa, beidzot ar Drošības policijas priekšnieku Normundu Mežvietu. Arī Valsts kase atnāca, acīmredzot lai pateiktu, ka tai nav naudas trūcīgu investoru piesaistei.
Arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzsvēra, ka valstij nav liekas naudas ieguldījumiem aviosabiedrībā, bet, ja gadījumā flotes nomaiņai tā tomēr būs nepieciešama, valdība nepieciešamos līdzekļus varētu aizņemties Valsts kasē, jo šī būtu nākotnē atgūstama investīcija.
Pagaidām netiek atklāta nedz nepieciešamā summa, nedz arī potenciālo investoru vārdi. Tādi esot vairāki, vienīgi ar Prudentia atrasto kandidātu sarunas aizvirzījušās vistālāk.
Imants Vīksne
