Par patēriņa cenu izmaiņām 2015.gada septembrī
Pēc augustā notikušā straujā izejvielu cenu krituma pasaules tirgos diezgan droši varēja prognozēt, ka rudenī patēriņa cenas Latvijā būs zemākas nekā pirms gada, tātad būs pienākusi deflācija. Šī parādība, kas nereti tiek uztverta kā ekonomikas apokalipses vēstnesis, var notikt arī visnotaļ labvēlīgu iemeslu dēļ. Tie var būt tehnoloģiju attīstība, bet jo īpaši importa cenu kritums. „Labas” deflācijas varbūtība mazās valstīs ir lielāka, jo imports to patēriņa cenu indeksu ietekmē spēcīgāk. Vēl lielāka šī varbūtība ir zemēs ar vidēji augstu ienākumu līmeni — attīstības fāzi, kurā izdevumi par enerģiju ir salīdzinoši lieli. Pašās nabadzīgajās valstīs cilvēki enerģiju daudz nepērk, viņi to salasa mežā, bet bagātajās valstīs pamatvajadzību aizņem mazāku daļu no patēriņa groza.
Latvija tātad ir valsts, kurai ir īpaši liela iespēja tikt pie labas deflācijas — piedzīvot cenu kritumu diezgan straujas ekonomikas izaugsmes laikā. Septembrī vidējās patēriņa cenas bija par 0.5% zemākas nekā pirms gada un arī par 0.1% zemākas nekā augustā, kas ir neparasti — līdz šim mēneša deflācija septembrī bija tikai lielās ekonomiskās krīzes laikā 2009.gadā.
Vai cenas pazemināsies arī turpmākajos mēnešos?
Jaunākie finanšu tirgu dati rāda, ka izejvielu cenas ir stabilizējušās. Septembrī vidējais līmenis eiro izteiksmē bija vēl nedaudz zemāks nekā augustā, taču pret septembra sākumu līmenis nav mainījies. Taču vēl turpināsies līdz šim notikušā cenu krituma „uzsūkšanās” patēriņu cenu grozā. Tāpēc arī vēl oktobrī un visdrīzāk arī novembrī ir gaidāma deflācija. Pēc tam jau tās turpināšanās ir mazāk ticama, jo pērnā gada nogalē notika straujais naftas cenu kritums. Pakalpojumu cenas kopš tā brīža ir augušas, jo aug algas, pakalpojumu gada inflācija septembrī bija 2.5%. Turpretim preču cenas strauji slīd lielos mīnusos (-1.7% gada griezumā), to gada deflācija līdz šim lielāka bijusi tikai 2010.gada pirmajos trīs mēnešos. Pārtikas un enerģijas izmaksu kritums ir likumsakarīgs, cenas siltumam septembrī bija par 12.9%, bet transporta degvielām – par 18% zemākas nekā pirms gada.
Ja septembra cenu datos kaut kas pārsteidz, tā ir gatavo apģērba cenu samazināšanās gada laikā par 3.9%, jo izejvielu cenām nevajadzētu tās tik ļoti ietekmēt. Kokvilnas cenas pēdējā gada laikā bijušas stabilas. Varbūt tas saistīts ar Ķīnas ekonomikas grūtībām, kas varētu būt saasinājusi ražotāju konkurenci šajā tirgū.
Ne ļoti pārsteidzoša, bet par Latvijas ilglaicīgajiem sabiedriskajiem procesiem ļoti informatīva ir īres cenu samazināšanās par 0.4% gada griezumā. Tā ir pirmā reize ārpus 2009-2010.gada perioda, kad īre kļuvusi nedaudz lētāka. 2012.gadā, kad algas auga lēnāk nekā šobrīd, īres inflācija sasniedza 12.5%. Acīmredzot tas skaidrojams ar apstākli, ka kopš straujā dzimstības krituma pēc PSRS sabrukuma pagājis laiks, kas nepieciešams, lai cilvēks izaugtu un sāktu veidot savu „ligzdiņu”. Citiem vārdiem, šī vecuma cilvēku skaits sarūk. Tas rada spēcīgu lejupvērstu spiedienu uz īres cenām un ļauj tām kristies attiecībā pret augošo algu līmeni. Pateicoties tam, cilvēkiem no Latvijas reģioniem ar lielu bezdarbu būs vieglāk pārcelties uz pilsētām, kur attīstība notiek, pirmkārt Rīgu. Tāpat tas padarīs šīs pilsētas pievilcīgākas cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā no ārzemēm. Dzīvokļu piedāvājumu nākotnē vēl vairāk palielinās jaunu māju būvniecība, kas augs un būs maz atkarīga no viņu līdzšinējo mītņu pārdošanas un īres cenām, jo pieaugošs cilvēku skaits varēs un vēlēsies paaugstināt dzīves apstākļus. Latvijas pilsētu mājokļu tirgus piedāvājuma struktūra kļūst arvien neatbilstošāka to iedzīvotāju ienākumiem, kas veicinās celtniecību. Šo procesu mijiedarbība veidos labvēlīgus apstākļus pozitīvas migrācijas bilances panākšanai.
Pēteris Strautiņš, ekonomists, DNB Banka
