Administratīvā apgabaltiesa š.g. 2. septembrī atstāja spēkā vairāk nekā divu miljonu eiro sodu, kuru akciju sabiedrībai “Latvijas Gāze” (LG) uzlika Konkurences padome (KP) par rīkošanos saskaņā ar Konkurences padomes, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) norādēm.
Uzņēmumam “Latvijas Gāze” uzliktais sods, kuru Konkurences padome piemēroja 2013. gada oktobrī, ir lielākais naudas sods Latvijas vēsturē par t.s. dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Sods ir tik ievērojams, ka pārsniedz visu to sodu kopsummu, kuri 12 gadu laikā iepriekš piemēroti vairāk nekā 30 valsts lielākajiem uzņēmumiem un savu tirgu līderiem par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Bet, kas būtiskākais – naudas sods “Latvijas Gāze” ir uzlikts par to, ka tā uzticējās un paļāvās uz Konkurences padomes, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumiem, kuri atļāva uzņēmumam “Latvijas Gāze” apturēt dabasgāzes piegādes situācijās, kad nav veikti norēķini par iepriekš izlietoto dabasgāzi.
Kā norāda “Latvijas Gāze” pārstāvis Vinsents Makaris: “Konkurences padomes lēmums ir politisku motīvu vadīts un neatbilst starptautiskajām tiesībām. Tā atstāšana spēkā novedīs pie kārtējās skaļās lietas, kas starptautiskās tiesvedībās radīs Latvijas valstij ievērojamus zaudējumus. “Latvijas Gāze” paļāvās uz uzraugošo iestāžu kompetenci, sekoja to norādījumiem attiecībā uz konkrētajām situācijām un ievēroja likuma prasības.” Protams, “Latvijas Gāze” izmantos pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, tostarp vērsīsies kompetentajās starptautiskajās institūcijās. Lēmums pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Eiropas Savienības (ES) tiesības un arī vadlīnijas, kuras ir izdevusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO jeb OECD – Organisation for Economic Co-operation and Development), par kuras biedru Latvija ir izrādījusi vēlmi kļūt.
Kā norāda advokāts Andris Rimša, pirmkārt, jau valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu, kas uzliek tiesai pienākumu „pilnvērtīgi pārbaudīt pušu izteiktos pamatus, argumentus un pierādījumus”. Administratīvās apgabaltiesas spriedums ir uzskatāmi labvēlīgs Konkurences padomei, ko citastarp apliecina tas, ka tuvu pie 60% no tiesas viedokļa veido teksts, kurš ir pārkopēts jeb absolūti precīzi atbilst Konkurences padomes lēmumam. Savukārt, gandrīz neviens no “Latvijas Gāze” izvirzītajiem argumentiem nav vērtēts. Piemēram, tiesas vērtējums par to, kādēļ Konkurences padome esot pamatoti konstatējusi dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, sastāv no burtiski pārkopēta teksta no Konkurences padomes lēmuma sešu lapu garumā. Šāds plaģiātisms un tiesas patstāvīga viedokļa neesamība ir pilnībā sagrāvusi cerības, ka tiesai ir vēlme pilnvērtīgi un objektīvi izvērtēt valsts iestāžu patvaļu. Tas arī apdraud tiesu sistēmas reputāciju, jo īpaši centienus uzlabot Latvijas vietu Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksā reitingā par strīdu risināšanas efektivitāti, kurā Latvija šobrīd ierindota zemajā 116. vietā aiz tādām valstīm kā Kambodža, Ēģipte, Pakistāna, Etiopija un Zimbabve.
Šāda tiesu nekompetence un akla sekošana valsts iestāžu diktātam arī, iespējams, ir viens no cēloņiem, kāpēc š.g. 24. septembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis par Tiesiskās vides pilnveides komisijas izveidošanu. “Tiesiskās vides sakārtotība un pilnīgums ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju, tāpēc ir jāizmanto katra iespēja kopīgi strādāt, veidojot drošāku Latviju,” uzsver Valsts prezidents.
Kā norāda advokāts A.Rimša, otrkārt, spriedums soda “Latvijas Gāze” par darbībām, kuras vairāku gadu garumā cieši uzraudzīja un apstiprināja minētās trīs iestādes vairāk nekā simts (!!!) lēmumos. Piemēram, 2011. gada 10. februāra lēmumā Konkurences padome viennozīmīgi un nešaubīgi atzina, ka “Latvijas Gāze” atteikšanās piegādāt dabasgāzi „ir vērtējama kā tāda, kas ir vērsta uz savu tiesisko interešu aizsardzību, un izvirzītajai prasībai par iepriekšējā parāda samaksu nav saskatāms mērķis, kas būtu vērsts uz konkurences ierobežošanu, kavēšanu vai deformēšanu” un ka „AS “Latvijas Gāze” darbībās nav saskatāmas Konkurences likuma 13. panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu pārkāpuma tiesiska sastāva pazīmes”. Konkurences padome bez jebkāda pamata mainīja savu viedokli un jau 2013. gada oktobrī “Latvijas Gāze” uzlika 2,2 miljonu eiro sodu ar lēmumu, kurā „KP [Konkurences padome] secina, ka LG, piemērojot parādu atgūšanas praksi pret visiem jaunajiem lietotājiem gazificēto objektu lietojuma tiesību maiņas gadījumos, ir izdarījusi KL 13. panta pirmās daļas pārkāpumu”. Šāda strauja likuma interpretācijas maiņa pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. pantā ietverto aizliegumu piemērot sodu bez likuma pārkāpuma jeb ar atpakaļejošu spēku.
“Latvijas Gāze” darbību tiesiskumu apstiprināja arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Taču Administratīvā apgabaltiesa to neņēma vērā, norādot, ka „šajos jautājumos citu iestāžu viedoklis Padomei nebija saistošs”. Šāda pieeja turpinās privātpersonu un uzņēmēju „futbolēšanu” starp valsts iestādēm, jo gala rezultātā vienmēr būs atbildīga privātpersona, pat tad, ja valsts iestāde mainīs savu viedokli. Pēc iepazīšanās ar Konkurences padomes lēmumu, tiesību principu piemērošanas speciāliste prof., dr.iur. Daiga Rezevska pauda viedokli, ka „KP piešķir Lēmumam atpakaļvērstu spēku un tādējādi pārkāpj tiesiskās drošības (noteiktības) principu, proti, KP uzliek sodu LG par darbībām, kas tika veiktas tajā laikā, kad pati KP, tātad valsts, tās ilgstoši, vairākkārtīgi, sistemātiski un vienveidīgi atzina par tādām, kas nebija pretējas piemērojamām tiesību normām”.
Treškārt, “Latvijas Gāze” piemērotais naudas sods izgaismo Konkurences padomes ilglaicīgo patvaļu sodu piemērošanā. Visās attīstītajās konkurences tiesību jurisdikcijās – tostarp Eiropas Savienības līmenī, Vācijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Nīderlandē, Zviedrijā, ASV, Japānā – naudas sodi tiek aprēķināti no tās apgrozījuma daļas, uz kuru attiecas paveiktā darbība. Taču “Latvijas Gāze” piemērojamo sodu Konkurences padome aprēķināja no visa uzņēmuma apgrozījuma, neraugoties uz to, ka LG rīcība, kuru valsts iestādes analizēja un apstiprināja vairākus simtus reižu, attiecās uz mazāk nekā vienu tūkstošo daļu no tās kopējā apgrozījuma. Tas ir radījis klaji nesamērīgu un netaisnīgu rezultātu, jo īpaši ņemot vērā to, ka gan Konkurences padome, gan Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka “Latvijas Gāze” rīcība neietekmēja konkurenci. Savukārt, citās lietās par daudz smagākiem pārkāpumiem Konkurences padome uzņēmumiem piemērojamos sodus samazina par vairākiem desmitiem reižu. Piemēram, astoņām komercbankām, kuras savā starpā noslēdza aizliegto vienošanos par karšu komisijas maksām, Konkurences padome par 20 reizēm samazināja sodu, kas būtu bijis jāpiemēro saskaņā ar Likumu. Tāpat naudas sods ievērojami – vairāk nekā 10 reizes – samazināts gan AS „Latvijas Pasts”, gan arī SIA „Jūrmalas siltums” par konkurenci būtiski ierobežojošu rīcību.
Advokāts Andris Rimša uzņēmumu “Latvijas Gāze” pārstāvošajā Eiropas Savienības konkurences tiesību advokātu birojā “Cleary Gottlieb Steen & Hamilton” LLP norāda, ka „šāds iznākums nebūtu iespējams Eiropas Savienības konkurences tiesībās, kur Eiropas Komisija ievēro tiesisko paļāvību un atturas no soda uzlikšanas, ja ir bijis neskaidrs tiesiskais regulējums. Diemžēl spriedums ir nokautējis centienus radīt uzticību valsts iestāžu lēmumiem – pat, ja personas rokās ir vairāki dažāda līmeņa amatpersonu novīzēti un parakstīti lēmumi par kādas darbības likumību, tas netraucē tai pašai iestādei vēlāk piemērot rekordlielu sodu par šo lēmumu ievērošanu.”
“Latvijas Gāze” apliecina, ka Administratīvās apgabaltiesas spriedums tiks pārsūdzēts Augstākajā tiesā. Lai gan kopš Konkurences likuma spēkā stāšanās 2002. gadā Administratīvās tiesas ir atzinušas Konkurences padomes sodus par pareiziem vairāk nekā 97% lietu, “Latvijas Gāze” nešaubās, ka konkrētajā lietā Konkurences padomes lēmums tiks atzīts par prettiesisku. Lēmuma atstāšana spēkā radītu tik netaisnīgas sekas, ka liktu uzdot jautājumus par politisku ieinteresētību LG sodīšanā, neskatoties uz demokrātiskā un tiesiskā valstī pastāvošajiem principiem. Tādēļ nepieciešamības gadījumā Latvijas Gāze izmantos visas iespējas aizsargāt savas intereses arī starptautiski.