Ventspils nafta ar paziņojumu biržai svētdienas pēcpusdienā oficiāli atzina, ka tās lielākais akcionārs – Vitol grupas uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited – «ved sarunas» ar akciju sabiedrību Latvijas naftas tranzīts (LNT) par tai piederošo 43,25 procentu Ventspils naftas iegādi.
Ventspils naftas akciju cena biržā uzreiz pēc tirgus atvēršanas pirmdien burtiski uzlidoja augšā. Ja vairāk nekā puse Ventspils naftas akciju nonāks Vitol grupas kontrolē, tai būs jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.
Prasa arestēt akcijas
Jātagādina, ka pirmais, kurš paziņoja par šāda lielā darījuma gatavošanu, bija SIA T2Terminal pārstāvis tā dēvētajā Lemberga prāvā zvērināts advokāts Gatis Dirnēns. Viņš tiesā teica, ka darījums tiks pabeigts līdz 15. septembrim (t.i., šodienai). Akcijas tikšot pārdotas zem tirgus vērtības, tāpēc G. Dirnēns lūdza arestēt šīs Ventspils naftas akcijas un citus ar tām saistītus aktīvus, kā arī aizliegt LNT padomes priekšsēdētajam un «pašpasludinātajam» mantas glabātajam Rudolfam Meroni veikt šo darījumu. Prokurors Juris Juriss nekādu viedokli nepauda, jo viņam esot jāiepazīstas ar šo informāciju. Bet tiesa nekādu lēmumu nepieņēma.
Savukārt LTV raidījums De facto svētdien bija sazinājies ar R. Meroni elektroniski, kurš paziņojis, ka «kompetentā iestāde (neprecizējot – kura) ir informēta par nākotnes darījuma galvenajiem virzieniem». Var izteikt ticamu pieņēmumu, ka ar «kompetento iestādi» R. Meroni ir domājis vai nu Ģenerālprokuratūru, vai Satversmes aizsardzības biroju.
Akmens prokuroru lauciņā
NRA.lv detalizētāk iztaujāja advokātu G. Dirnēnu par viņa lūguma būtību. Advokāts uzsvēra, ka atbildība par notiekošo ar arestēto mantu jāuzņemas prokuratūrai: «Šajā sakarā vēlētos mest akmeni prokuratūras lauciņā, jo cēlonis jau ir tieši tur.» Lai arī tiesa šobrīd ir procesa virzītājs, jautājumi par mantu un tās arestu adresējami prokuroriem. «Šos problēmu jautājumus vajadzētu uzdot prokuratūrai kā valsts apsūdzības uzturētajam, kā valsts likumisko interešu aizstāvim. Pēc būtības nevis tiesai, bet prokuratūrai būtu jāiniciē darbības. Prokurors taču uzrauga tiesiskumu, valsts likumiskās intereses. Es nezinu, kādēļ viņi noraida manu lūgumu saistībā ar mantu. Viņiem vajadzēja ieklausīties. Tiesību hierarhijā prokuroram ir svarīga loma. Prokuroram būtu jābūt savam viedoklim un vienmēr jārīkojas atbildīgi. Tie bija prokurori, kas pieļāva šo kļūdu, ne jau tiesnesis Geimans. Vai ceturtdienas tiesas sēdē prokurors rīkojās atbildīgi – manuprāt, nē.».
Vaicāts, kas varētu būt «kompetentā iestāde», par kuras esamību R. Meroni norādījis LTV, G. Dirnēns atbildēja: «Meroni izpratnē kompetentā iestāde varētu būt arī prokuratūra, jo viņš ir prokuratūras pilnvarots. Viņš ar to sazinās katru otro dienu un tur kaut ko saskaņo. Ja runājam kriminālprocesuālā līmenī, tad kompetentā iestāde ir procesa virzītājs, un tā šajā gadījumā ir tiesa, konkrēti tiesnesis Boriss Geimans.»
Nesamērīgi uzticamais
Vaicāts, kādēļ viņš, runājot par R. Meroni, lieto terminu «pašpasludinātais mantas glabātājs», G. Dirnēns skaidroja: «Savulaik prokuratūra nodeva Meroni mantas aresta lēmumus par uzņēmumiem, kuri atrodas ārzemēs un kuriem pieder akcijas citos uzņēmumos. To var salīdzināt ar Ziemassvētku eglīti, kurai galā uzsprausta zvaigzne – prokuratūras veiktais mantas arests. Tiek paziņots, ka tai nedrīkst iet klāt. Savukārt uz egles apakšējiem zariem neviens nekādus aizliegumus nav uzlicis. Tos drīkst cirst. Beigās mums paliek garš skujains kāts ar zvaigzni galā. Labums jau nāk nevis no uzņēmumu daļu aresta, bet no strādājošiem uzņēmumiem. Bet te uzņēmumi, kuriem ir uzlikts arests, paši saimniecisko darbību neveic. Tiem pieder citu uzņēmumu akcijas. Ņemot vērā prokuroru piešķirto statusu, Meroni pats sevi vai sev pietuvinātus cilvēkus ieliek attiecīgo uzņēmumu valdēs. Kas attiecas uz Ventbunkeru un Latvijas naftas tranzītu – tur viņš ir padomes priekšsēdētājs. Man jau šķiet, ka viņš pats tur sevi ir ielicis, izmantojot viņa rīcībā esošo akciju skaitu. Tādēļ es šo situāciju mēģinu latviskot, izmantojot terminu «pašpasludinātais». Man ir nesaprotama šāda nesamērīga prokurora uzticība Šveices kolēģim advokātam. To rakstveidā tiesai esmu darījis zināmu. To es nesaprotu. Šeit ir virkne neskaidru jautājumu. Likumīgā kārtā uz ārvalstīm bija jānosūta kaut vai tie paši tiesiskās palīdzības lūgumi par mantas arestu. Tas ir nebijis gadījums. Līdz šim neko tādu neesmu pieredzējis.»
Advokāts uzsvēra, ka «šeit ir runa nevis par lielām materiālām vērtībām, bet gan par milzīgām. Lietās, kuras saistītas ar milzīgām materiālajām vērtībām, sevišķa vērība jāpievērš katram komatam, katram punktam. Piemēram, no likumiem izriet, ka Meroni ir valsts amatpersona, jo valsts viņam uzticējusi valsts funkcijas. VID mājaslapā mēs redzam, ka viņš amatpersonas deklarāciju neiesniedz. Dīvaini.»
Miljonu aprēķini
Lai saprastu, par kādām vērtībām šeit tiešām ir runa, piemēram, var veikt elementāru aprēķinu. 43,25 procenti Ventspils naftas kapitāla ir 45 187 390 akcijas. Lai nopirktu šādu daudzumu akciju par biržas cenu, tad pagājušās nedēļas beigās (katra akcija maksāja apmēram 1,20 eiro) pircējam būtu jāmaksā 54,2 miljoni eiro. Savukārt šo pirmdien pusdivpadsmitos (pirmais pirmdienas darījums ar Ventspils naftas akcijām bija par cenu 2,41 eiro) pircējam būtu jāšķiras jau no 109 miljoniem eiro.
Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs
