Valdība aktīvi diskutē un gatavo atbalstāmo tautsaimniecības nozaru sarakstu, ņemot vērā to vietu un potenciālu ekonomikā un eksportā. Līdz šim minētais nozaru saraksts ir visai plašs un to atbalsta mehānisms neskaidrs. Taču valdībai, nosakot atbalstāmās nozares, ir būtiski ievērot mēru, jo pārāk liels šo nozaru skaits mazinās atbalsta koncentrāciju un tādējādi netiks panākts gaidītais efekts. Svarīgi ir atrast šo ideālo līdzsvaru, kas ļautu izvairīties no pārmērīgas resursu koncentrācijas vai arī tieši pretēji – to pārmērīgas izkliedes, paziņojumā presei norāda Latvijas Komercbanku asociācijas Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas vadītājs Andris Vilks.
Noteikti nevajadzētu paļauties tikai uz valdības rīcību atbalstāmo nozaru noteikšanā. Arī pašiem uzņēmumiem un attiecīgo nozaru ietvaros izveidotajām asociācijām ir jāturpina izrādīt iniciatīvu un jāīsteno konstruktīva rīcība, jo tikai labi sagatavotam pamatojumam var tikt veidots koncentrēts atbalsts no valsts puses.
Galvenais ir apzināties, ka ar vienkāršu atbalstāmo nozaru noteikšanu nekas nemainīsies: lai sasniegtu reālus rezultātus, kas veicinātu Latvijas ekonomikas izeju no krīzes, ir nepieciešams īstenot stratēģisku ilgtermiņa darbību, attīstot visu ar šīm nozarēm saistīto infrastruktūru. Valsts investīciju politikai, Eiropas Savienības struktūrfondu sadalei un izglītībai un zinātnei ir jādarbojas saskaņoti ar atbalstāmajām nozarēm – gan gatavojot nākamos speciālistus, gan lemjot par investīcijām un fondu sadali, norāda A. Vilks.
Latvijas Komercbanku asociācija uzskata, ka Latvijas tautsaimniecības prioritāšu prioritātei ir jābūt vispārējās biznesa vides kvalitātes uzlabošanai, nosakot izmērāmus kvalitatīvus rādītājus, kuri parādītu progresu valsts konkurētspējā. Šobrīd ir iespēja virzīties uz resursu koncentrāciju atsevišķās jomās, tomēr jāizsver visi riski, to īstenojot.
Tā kā līdz šim nav izdevies saprotami definēt atbalstāmās nozares, iespējams, būtu jākoncentrē fokuss nevis uz tautsaimniecības nozarēm, bet gan uz potenciālajiem klasteriem un to sasaisti ar izglītību un zinātni, Eiropas Savienības struktūrfondu sadali, finanšu instrumentu apguvi un valsts investīciju politiku.
