Tā vietā, lai vienotos jau pavasarī par krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķinu, politiķi vairākus mēnešus villojas, līdz vasaras beigās pieņem lēmumu īstenot tādu pašu plānu, kāds sākotnēji noraidīts.
Par to NRA.lv pārliecinājās, izpētot valdības slēgtās sēdes par nākamā gada budžetu protokolu, kurā nolemts «atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu» un piešķirt papildu naudu krīzes laika pensiju pārrēķināšanai. Labklājības ministrijā (LM) apliecina, ka būtībā vasaras beigās apspriestais un valdībā atbalstītais variants ir tāds pats, kādu ministrija piedāvāja jau šāgada sākumā.
LM iesniedza grozījumus pensiju likumā šāgada sākumā, lai novērstu netaisnību pret pensionāriem, kuriem pensijas piešķirtas krīzes gados, un tās būtiski negatīvā veidā ietekmēja pensiju aprēķināšanā izmantotais koeficients jeb pensijas kapitāla indekss. Grozījumi paredzēja sākt pensiju pārrēķinu no 2016. gada un vispirms pensijas pārskatīt pensionāriem, kuri aizgāja pensijā 2010. gadā. Nākamajos gados – pensijas pārrēķināt vēlāk aizgājušiem pensionāriem (līdz pat šim gadam). Vispirms šis jautājums ilgstoši netika iekļauts valdības darba kārtībā, un tikai maijā, kad to beidzot izskatīja valdība (turklāt slēgtajā daļā), valdība neapstiprināja LM priekšlikumus. Labklājības ministrs Uldis Augulis todien Neatkarīgajai sacīja, ka lūdzis valdības vadītājai piefiksēt viņa īpašo viedokli, ka viņš nepiekrīt atlikt lēmuma pieņemšanu, un «valdībā pieņemtais lēmums nav taisnīgs pret pensionāriem». Tiesa, LM vēlējās ne tikai pārrēķināt krīzes laika pensijas, bet arī noteikt straujāku pensiju indeksāciju jau no šāgada oktobra, kas prasītu jau prāvākus budžeta izdevumus nākamgad (ap 30 miljoniem eiro).
Jautājuma izskatīšanu atlika uz rudeni, taču pensiju grozījumi nonāca uzreiz parlamentā, kas ir atvērts priekšlikumu iesniegšanai, un, protams, gan par krīzes laika pensiju pārrēķināšanu, gan par indeksāciju Saeimas Sociālo un darba lietu komisija saņēma virkni priekšlikumu. Tieši Saeimā debates sita visaugstāko vilni, un Saeimas opozīcija (Saskaņas frakcija) pat paziņoja, ka jaunā Valsts prezidenta solījuma došanas dienā rīkos plašus protestus. Tāpat pensionāri sāka vākt parakstus un noturēja piketu pie Saeimas, kas jau bija paspējusi pārspriest dažādus variantus, kam krīzes pensijas pārrēķināt vispirms – mazo pensiju saņēmējiem vai pensionāriem ar lielāku stāžu, vai pensiju pārrēķinu «izstiept» ilgākā laika posmā.
Liela brēka, liela vilna – tā šo procesu tagad var nosaukt, jo valdības augusta beigu sēdes protokolā ir skaidri ierakstīts: atbalstīt LM priekšlikumu palielināt valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumus 2016.–2018. gadam, lai atbilstoši grozījumiem likumā Par valsts pensijām nodrošinātu pensiju sākuma kapitāla un pensiju kapitāla pārrēķināšanu (pensiju pārrēķināšanu saistībā ar negatīvajiem kapitāla indeksiem) personām, kurām no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim piešķirta vai pārrēķināma vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensija. Valdības lēmums paredz arī konkrētu kārtību, kas ir tieši tāda pati kā LM sākotnēji izstrādātā, proti, no 2016. gada 1. janvāra pārskata 2010. gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas, no 2017. gada 1. janvāra pārskata 2011. gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas, bet no 2018. gada 1. janvāra pārskata 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā piešķirtās vai pārrēķinātās pensijas.
LM ir izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijai iekļaušanai likumā Par valsts budžetu 2016. gadam pensiju pārrēķināšanas kārtību pensijām, apstiprināja LM. Taču lēmums vēl esot jāpieņem Saeimai.
Inga Paparde
