Par patēriņa cenu izmaiņām 2015.gada augustā.
Cenu indekss augustā ir pietuvojies pie pašas deflācijas robežas. Cenas pret pērno augustu pieaugušas tikai par 0.1%, mēneša laikā samazinoties par 0.5%, kā jau šajā mēnesī ierasts.
Ja no kopējā patēriņa groza atskaita alkoholu un tabaku, kuru kopējais devums gada inflācijā ir ap 0.2%, tad pārējām precēm un pakalpojumiem cenas vidēji ir samazinājušās. Tas varētu būt papildus pamudinājums atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem, kas ir viens no nupat notikušā akcīzes nodokļa paaugstinājuma mērķiem.
Tiem, kuri dzīvo ne tikai tikumīgi, bet pat askētiski, brīvprātīgi vai piespiedu kārtā, cenu indeksa izmaiņas ir vēl labvēlīgākas, ja viņiem izdevies samazināt elektrības patēriņu, tā joprojām ir par 26.7% dārgāka nekā pirms gada. Pārtikas cenas gada laikā ir samazinājušās par 1.6%. Govju ganāmpulku īpašnieku ciešanas devušas kādu labumu patērētājiem, piena produkti gada laikā lētāki par 13.0%. Pārsteidzoši, ka gada griezumā nav mainījusies zivju konservu cena, varēja gaidīt, ka Krievijas embargo skartie ražotāji centīsies vairāk pārdot vietējā tirgū un cenas kritīs. Siltums gada laikā kļuvis par 11.8%, bet gāze — par 9.5% lētāki. Veselības aprūpe gada laikā kļuvusi lētāka tiem, kuriem lieta tik nopietna, ka vajadzīgi slimnīcu pakalpojumi (-11.5%), bet citi medicīnas pakalpojumi kļuvuši drusku dārgāki.
Savukārt alkoholiskie dzērieni gada laikā kļuvuši par 3.9% dārgāki. Inflācija skar arī citus dzīves smalkumus — viesnīcu un restorānu pakalpojumus (+3.3%), frizētavas un personīgās aprūpes iestādes (+3.1%), izglītību (+1.5%), atpūtas un kultūras pakalpojumus (0.6%).
Pasaules izejvielu cenu kritums turpinās „uzsūkties” Latvijas patēriņa cenu indeksā, te nav runa tikai par naftas cenu ietekmi. Tāpēc tuvākajos divos mēnešos deflāciju ir cerība baudīt ne tikai principiāliem anti-alkoholiķiem un anti-nikotīniķiem. Novembrī šīs iespējas jau sāks mazināties, jo pērn gada nogalē cenu līmenis slīdēja uz leju. Vidējais cenu līmenis uz brīdi varētu gandrīz precīzi atgriezties punktā, kur tas bija pirms trīs gadiem. Tās arī būtu tikai apmēram 3% virs 2009.gada pavasarī sasniegtā līmeņa. Daudz kas šajā laikā Latvijas ekonomikā ir mainījies, bet ne dzīves dārdzība, vismaz ne patēriņa produktu grozam kopumā.
Pēteris Strautiņš, ekonomists, DNB Banka
