Neraugoties uz valsts amatpersonu norādījumiem, ka gāzes cenu krituma dēļ arī elektrības cenai vajadzētu samazināties, Latvenergo pašlaik neplāno tarifu samazinājumu.
Gluži otrādi, pēc Ignalinas atomelektrostacijas darbības pārtraukšanas gadu mijā iespējams pat elektrības cenu kāpums. Latvenergo gan cer, ka tarifus nākamgad izdosies noturēt esošā līmenī, tos nepaaugstinot.
“Elektroenerģijas gala izmaksas veido daudzi no Latvenergo neatkarīgi apstākļi: izmaksas par importa enerģiju, obligātās iepirkuma komponentes, kas tiek maksātas par valsts noteikto atbalstu no atjaunojamiem resursiem ražotajai elektrībai, dabasgāzes cenas un pievienotās vērtības nodoklis. Lai gan gāzes cena ir samazinājusies, tā joprojām nav tik zema, lai uzņēmums varētu pārskatīt tarifus. Robeža, pie kuras tas būtu iespējams, ir 130 latu par tūkstoš kubikmetriem gāzes, bet šobrīd gāzes cena svārstās 155 latu par tūkstoš kubikmetriem robežās,” Neatkarīgajai skaidroja Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis. Turklāt gada nogalē darbu beigs Baltijas apgādei būtisks enerģijas avots – Ignalinas atomelektrostacija. “Mēs strādājam, lai noturētu cenas līdzšinējā līmenī un lai tarifus nevajadzētu paaugstināt,” uzsvēra A. Siksnis.
Latvijas Gāzes prognozes liecina, ka šāda gāzes cena lielajiem lietotājiem – 155 latu par tūkstoš kubikmetriem – saglabāsies līdz oktobrim.
Modernas, bet mazjaudīgas
Pēc Latvenergo rīcībā esošās informācijas, Latvijā ir vienas no zemākajām elektrības cenām Eiropas Savienībā. Lētāka nekā Baltijā elektrība starp ES valstīm ir vien Bulgārijā un Grieķijā. Latvijas patērētājam šobrīd jāmaksā 0,0743 lati par kilovatstundu (ieskaitot PVN), bet Dānijas iedzīvotājam – 0,2158 lati par kilovatstundu (ieskaitot PVN), tas ir, teju trīs reizes dārgāk. Savukārt starp trim Baltijas valstīm elektroenerģija (ieskaitot PVN) mājsaimniecībām ir dārgākā Latvijā – 0,0743 Ls/kWh, Lietuvā – 0,0714 Ls/kWh, Igaunijā – 0,0661 Ls/kWh. Taču arī bez PVN Latvijā par elektrību ir jāmaksā nedaudz vairāk nekā kaimiņvalstīs – 0,0676 Ls/kWh, Lietuvā – 0,06 Ls/kWh, Igaunijā – 0,0551 Ls/kWh.
To, kāpēc kaimiņvalstis spēj piedāvāt mājsaimniecībām lētāku elektroenerģiju, A. Siksnis komentēja šādi: “Cenu atšķirības valstu starpā ir dinamisks process, ko ietekmē vairāki ļoti būtiski faktori un daudz sekundāru faktoru. Būtiski ir tas, cik un kādas enerģijas ražotnes ir valsts rīcībā. Latvijā ir modernas un atjaunotas termoelektrostacijas, kas spēj saražot enerģiju par ļoti konkurētspējīgām cenām, tomēr, kopumā ņemot, jaudu ir par maz, un iznāk, ka ik gadu esam spiesti importēt no kaimiņiem ap 30–40% nepieciešamās enerģijas. Savukārt Lietuvā (Ignalina) un Igaunijā (Narva) spēkstacijas ir ievērojami nolietotākas, taču ar lielākām jaudām, nekā pašiem nepieciešams. Tas arī nosaka komerciālo loģiku. Tādēļ Latvenergo aktīvi atbalsta jaunu jaudu rašanos Latvijā. Darām to savu iespēju robežās paši un aicinām arī politikas veidotājus stimulēt jaunu un ekonomisku elektrības ražotņu izveidi!”
Parādus piedzen Balt Risk
Pagājušā gada beigās kopējie Latvenergo klientu parādi par elektroenerģiju pieauguši līdz 2,7 miljoniem latu. Kopš jūlija kredītmenedžmenta pakalpojumu kompānija Balt Risk sākusi sadarbību ar energoapgādes kompāniju Latvenergo par debitoru parādu profilaksi un piedziņu no ļaunprātīgiem nemaksātājiem. Tobrīd Latvenergo parādnieku sarakstā bija aptuveni 18 000 klientu jeb 2% kopējā klientu skaita. Arī šobrīd uzņēmumam ir parādnieki, taču situācija neesot traģiska, teica A. Siksnis.
Brīvais tirgus
Kopš 2007. gada 1. jūlija visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji, ieskaitot mājsaimniecības, var izvēlēties sev tīkamāko elektroenerģijas tirgotāju, savukārt no 2008. gada 15. maija Latvijā stājās spēkā grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz elektroenerģijas tirgū obligātā kārtā iesaistīt lielos elektroenerģijas lietotājus – uzņēmumus, kuros strādā 50 un vairāk darbinieku vai kuru gada apgrozījums ir septiņi miljoni latu un vairāk. Uz šiem uzņēmumiem neattiecas regulētie tarifi, un elektroenerģija tiem jāpērk par vienošanās jeb tirgus cenu. Līdz ar to tiem ir iespēja izvēlēties labāko un izdevīgāko piedāvājuma sniedzēju. Latvenergo šobrīd aizņem 95% Latvijas elektrības tirgus. Stājoties spēkā noteikumiem par lielo uzņēmumu obligāto iesaistīšanu tirgus attiecībās elektroenerģijas iepirkumos, daudzi lielie uzņēmumi, piemēram, Rīgas ūdens, Latvijas gaisa satiksme, Rīgas centrāltirgus, Latvijas Radio un televīzijas centrs, Latvijas Televīzija, Latvijas Valsts ceļi, Latvijas Banka, Latvijas dzelzceļš, Starptautiskā lidosta Rīga, Latvenergo izvēlējās kā izdevīgāko elektroenerģijas piegādātāju.
Latvenergo arī sākuši atgriezties klienti, kuri īsi pēc energotirgus liberalizācijas Latvijā izvēlējās pārbaudīt konkurenta SIA Enefit piedāvāto pakalpojumu klāstu, kvalitāti un cenu. Šobrīd par labu Latvenergo jau lēmuši desmit Igaunijas elektroenerģijas ražotāja Eesti Energia meitaskompānijas Latvijā klientu, informēja A. Siksnis.
Latvenergo koncerna peļņa pērn sasniegusi 10,1 miljonu latu, kas ir par 0,7 miljoniem latu vairāk nekā 2007. gadā. Latvenergo koncerna pērnie ieņēmumi bija 475,9 miljoni latu, un tas ir par 32% vairāk nekā 2007. gadā, kad koncerna apgrozījums sasniedza 361,6 miljonus latu.
Avots: NRA.lv