Pēc aprīlī sasniegtā spēcīgā pieauguma maijā Latvijas eksporta apjomi atkal piedzīvojuši nelielu kritumu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju tie samazinājušies par 2,8%, norāda Finanšu ministrija (FM).

Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, kad galvenais eksportu samazinošais faktors bija krītošais pārtikas un lauksaimniecības preču eksports, maijā kopējo eksporta samazināšanos noteicis galvenokārt koka un koka izstrādājumu eksporta kritums, liecina šodien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

FM norāda, ka neskatoties uz joprojām augošajiem ražošanas apjomiem koksnes un koka izstrādājumu ražošanā Latvijā, maijā koka un koka izstrādājumu eksports naudas izteiksmē, salīdzinot ar pagājušā gada maiju krities par 10,4%. Tik straujš samazinājums šajā preču grupā pēckrīzes laikā vēl nebija fiksēts. Tas kontrastē ar divos iepriekšējos mēnešos sasniegto divciparu procentos mērāmo pieaugumu.

No citām preču grupām būtiskākais samazinājums maijā bijis satiksmes līdzekļu eksportā – par 32,6%. Tikmēr pārtikas un lauksamniecības preču eksports vairs neuzrāda būtisku kritumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi samazinoties vairs tikai par 4,4%. Galvenokārt tas saistīts ar graudaugu eksporta spēcīgo pieaugumu – par 10 miljoniem eiro jeb vairāk nekā četras reizes, salīdzinot ar pērnā gada maiju.

Tajā pašā laikā stabilu kāpumu šogad turpina uzrādīt mehānismu un ierīču eksports. Tas maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi audzis par 17,8%. Šī arī maijā bijusi lielākā kopējā eksportu palielinošā preču grupa. Pēdējā mēnesī spēcīgi palielinājies arī papīra un kartona izstrādājumu eksports – par 23,5%, un plastmasas izstrādājumu eksports – par 6,3%, taču šo preču grupu ietekme uz kopējiem eksporta apjomiem ir mazāka.

Skatoties pa apjoma ziņā mazākām preču grupām, maijā vislielākā eksportu paaugstinošā ietekme bijusi pieaugumam elektroierīču un elektroiekārtu, graudaugu produktu, optisko ierīču, kā arī dzelzs un tērauda eksportā. Savukārt kopējos eksporta apjomus visvairāk samazinājis jau minētais koka un koka izstrādājumu eksports, kā arī transportlīdzekļu, farmācijas produktu un piena pārstrādes produktu eksports.

Pēc pagājušā gada augustā ieviestā importa aizlieguma lielākajai daļai Eiropas Savienības (ES) valstīs ražoto pārtikas preču, pastāvīgi ir krities Latvijas eksports uz Krieviju. Taču maijā eksporta samazinājums veidojis vairs tikai 4,3%, kamēr gada pirmajos mēnešos tas bija tuvu pie 30%. Starp faktoriem, kas noteikuši uzlabojumus eksportā uz Krieviju, jāmin pēdējos mēnešos vērojamais Krievijas rubļa kursa pieaugums attiecībā pret eiro. Tas palielinājis sankcijām nepakļauto Latvijas preču eksporta konkurētspēju Krievijas tirgū.

Tomēr jau jūnijā Latvijas eksportu uz Krieviju sāks negatīvi ietekmēt Krievijas veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta lēmums aizliegt Latvijā un Igaunijā ražotās zivju un zivju produkcijas importu.

Kopumā, lai gan maijā Latvijas eksporta apjomi ir piedzīvojuši nelielu kritumu, gada pirmajos piecos mēnešos kopā Latvijas eksports ir uzrādījis pašreizējiem apstākļiem visai augstu 2,0% pieaugumu. Tomēr piesardzību par eksporta turpmāko attīstību liek saglabāt gan ģeopolitiskā situācija reģionā, gan arvien neskaidrākās eirozonas izaugsmes perspektīvas.

Pēc stabila uzlabojuma visa šī gada laikā jūnijā atkal nelielu kritumu piedzīvojuši ES un eirozonas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji (ESI indekss). Tajā pašā laikā papildus stimulu eirozonas valstu eksportam var dot eiro kursa pazemināšanās pret citām nozīmīgākajām pasaules valūtām.