Šobrīd viens no jautājumiem, kas uztrauc katru, kurš sev par nelaimi dzīvo mājā ar jumtu nevis kartona kasē, ir plānotais nekustamā īpašuma nodoklis ar kura palīdzību, iegrābjoties katra Latvijas iedzīvotāja makā, valsts cer sagrabināt aptuveni 70 miljonus nākamā gada budžeta lāpīšanai. Taču tā vietā, lai skaitītu jau tā uz nabadzības sliekšņa nonākušās tautas santīmus, iespējams, politiķiem būtu vērts ielūkoties makos, kuros atrodami miljoni.
Kā zināms valdība pavisam nopietni apsver iespēju aplikt ar nodokli katru māju un dzīvokli, kura platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus. Un par katru virsnormas metru mums būs jāmaksā vismaz 10 līdz 20 lati gadā. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai 70 kvadrātmeru dzīvoklī mitinās vientuļš pensionārs, daudzbērnu ģimene, hipiju komūna vai varbūt kāds turīgs ierēdnis, visiem nāksies maksāt vienādi.
Ārzemju eksperti brīnās — ja šāda absurda iecere ienāktu prātā Francijas vai Vācijas politiķiem, tauta jau sen kā būtu ielās, taču latviešu miermīlībai, šķiet, nav robežu! Ko tu viņiem padarīsi? Kaut kā jau visiem kopā tas 500 miljonus lielais caurums nākamā gada budžetā ir jālāpa. Un te nu derētu ielikt daudzpunktu…
Kā valdība lāpa izdaudzinātos caurumus šī un nākamā gada budžetos? Dramatiski apgriežot sociālo budžetu, atņemot naudu strādājošajiem pensionāriem un bērnu vecākiem, valdība grasās šogad ieekonomēt aptuveni 95 miljonus latu. Principā, nevar noliegt… politiķi sākuši no pareizās puses — ar pašiem vājākajiem sabiedrības locekļiem. Tiem, kuriem nav nedz laika (ja runājam par mazu bērnu vecākiem), nedz spēka un uzņēmības (ja runājam par pensionāriem) iziet ielās.
Tālāk. Ja tiks ieviests jaunais nekustamā īpašuma jeb „dzīvojamās platības” nodoklis, valsts krājkasītē varētu ieripot vēl aptuveni 70 miljoni latu. Savukārt ieviešot vēl arī paaugstināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, kapitāla pieauguma nodokli un apliekot ar nodokli noguldījumus bankās, tam pieplusosies vēl aptuveni 13 miljoni.
Tātad kopā — vēl ap 93 miljoniem uz katra Latvijas iedzīvotāja maciņa rēķina.
93 miljoni jaunajos nodokļos, 95 miljoni uz sociālā budžeta rēķina…tās, protams, ir vērā ņemamas summa, kas, lai arī ņemtas no nabadzībā slīgstošās sabiedrības, tomēr ir jūtams ielāps pustukšajam valsts budžetam.
Taču… pavisam negaidīti Latvijas politiķi ir atskārtuši, ka savākt no katra Latvijas iedzīvotāja pa piecītim ir daudz mazāk produktīvi nekā atvērt tos maciņus, kuros skan lati, nevis santīmi. Žēl, ka tik vēlu, taču jau šā gada 1. jūlijā tika palielināti valsts ieņēmumi no dividendēm, uzdodot visām valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām turpmāk valsts budžetā iemaksāt 80% (nevis 50% kā līdz šim) no iepriekšējā gada peļņas. Turklāt VAS “Latvijas Valsts meži” šo peļņu atdos palielinātā apmērā, bet VAS “Latvenergo” un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” – 100% apmērā. Citiem vārdiem sakot — tiem, kuriem ir miljoni, nāksies ar tiem dalīties daudz dāsnāk nekā līdz šim.
Par kādām summām, tad, mēs runājam?
Piemēram, „Latvijas dzelzceļa” peļņa 2007. gadā bija 28,2 miljoni, no kuriem valstij tika atlicināti vien 13 miljoni. Tiesa, pērn „Latvijas dzelzceļam” klājās daudz sliktāk un peņa bijusi vien 13,4 miljoni, no kuriem – pēc jaunajiem nosacījumiem – valstij būs jānomaksā 80% jeb aptuveni 11 miljoni.
Viens no peļņas rekordistiem ir „Latvija Valsts meži”, kas 2007. gadā nopelnīja 92,7 miljonus, taču valsts kasē tas rezumējās ar nieka 28,7 miljoniem. Nav brīnums, ka šis uzņēmums varēja dāsni sponsorēt dažādu politiķu bērnu sportiskās izpriecas un citus ar mežu nozari nesaistītus pasākumus… Tiesa, arī „mežiem” pērn ar peļņas gūšanu ir klājies ne tik labi kā iepriekš, tādēļ 2008. gadā nopelnīti vien 50 miljoni un uzņēmumam par labu valstij nāksies šķirties teju no visas šīs milzīgās summas.
Uz šī fona „Latverergo” ar 10,4 miljonus latu lielo peļņu 2008. gadā, Privatizācijas aģentūra ar 825 tūkstošiem u.c. uzņēmumi izskatās daudz pieticīgāk. Bet tomēr…
Ar visu to, ka paaugstinātie dividenžu maksājumi ieviesti tik vēlu, ka „trekno” gadu uzņēmumu peļņa ir pagājusi garām valsts budžetam, ka daudzas valsts kontrolētās kapitālsabiedrības gadiem ir tērējušas naudu pa labi un pa kreisi…tomēr… „Latvijas Valsts meži” ar saviem teju 50 miljoniem, Latvijas Banka ar – aptuveni 40 miljoniem, Latvijas Dzelzceļš — ar aptuveni 11 miljoniem, Rīgas lidosta — ar nepilniem 2 miljoniem, Latvenergo ar 10 miljoniem… Rēķiniet kā gribiet, salasās ap 120 miljoniem. Un tie nebūt nav visi uzņēmumi, kuriem būs jādalās ar valsti pēc paaugstinātajiem nosacījumiem…
Svarīgākais aprēķinos ir tas, ka visi šie miljoni ņemti nevis no „liesās tautas”, bet no treknajiem uzņēmumiem, kuriem diētas nolūkos nemaz nenāks par sliktu vienu gadu padzīvot bez milzīgām investīcijām, darbinieku prēmijām un apšaubāmas kvalitātes pasākumu sponsorēšanas.
Tagad varam aplaizīties, domājot, cik lielas summas garām valsts kasei pagājušas treknajos gados, kad uzņēmumu peļņa bija daudzkārt lielāka. Tāpat atliek vienīgi turēt īkšķus, lai cauri Saeimas gaiteņiem veiksmīgi izietu šodien komisijām nodotie grozījumi likumā par Latvijas Banku, kas paredz, ka centrālā banka valsts budžetā turpmāk iemaksās nevis 15%, bet 50% no pārskata gadā gūtās peļņas, kā arī vēl papildus 15%, kas tiek rēķināti kā uzņēmumu ienākuma nodoklis par gūto peļņu.
Taču pats galvenais — valdībai tomēr būtu racionāli jāsaprot, ka ir vērts turpināt „rakt” šajā virzienā, nevis nodarboties ar marazmātisku jaunu nodokļu izgudrošanu.
Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv
