Jauno pedagogu algu modeli skarbi kritizē ne tikai nozares arodbiedrība, bet arī pārējie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sociālie partneri. Ne Latvijas Pašvaldību savienība, ne Finanšu ministrija neatbalsta modeli, jo tas neesot sabalansēts ar valsts un pašvaldības finansiālajām iespējām, raksta portāls NRA.lv
Tiekoties ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, ministre Mārīte Seile centās parādīt jaunā modeļa plusus, uzsverot, ka «par 97% modelis ir labs» un tas ļaus samazināt līdzšinējo algu nevienlīdzību pat vienas skolas ietvaros, un kur tad vēl starp pilsētu un lauku izglītības iestādēm. Fakti liecinot, ka atšķirība vienas mācību iestādes pedagogu algās var būt no 550 līdz 1950 eiro, un arī par likmi skaitļi ir iespaidīgi: 420 līdz 700 eiro.
Ir pat tāda informācija, ka par 25 stundām var saņemt 1700 eiro.
Lūk, jaunajā sistēmā tas izskatīsies citādi: ja vidējais skolēnu skaits klasē būs mazāks par desmit, tad skolotājs varēs saņemt 760 eiro, no 10 līdz 15 skolēniem – 790 eiro, no 15 līdz 20 – 880 eiro, līdz 25 – 910 eiro, bet virs 25 – 1000 eiro. Tas gan varētu notikt, ja tiek piešķirts papildu finansējums: šogad tie ir 9,5 miljoni eiro, bet 2016. gadā – gandrīz 30 miljoni eiro.
Vēsu ūdens šalti pozitīvajai ainai uzlēja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure, kas uzsvēra, ka tajā visā nav redzams, cik liels finanšu slogs gulsies uz vietvaru pleciem. Visai izglītības sistēmai vajadzētu būt valsts pārziņā, nevis pašvaldību, un tikai krīzes laikos tās bijušas ar mieru uzņemties daļu nastas – gan attiecībā uz pirmsskolas, gan interešu izglītības pedagogu, gan atbalsta personāla algām, bet tagad izskatās, ka IZM to vairs neatceras. Ja tomēr šo pedagogu darbs arī turpmāk jāapmaksā no pašvaldību kabatas, tad jābūt taču kādam naudas avotam – piemēram, lielākam procentam no iedzīvotāju ienākumu nodokļa jāieplūst vietvaru kasēs. I. Dundure norādīja –patlaban aprēķini rāda, ka, īstenojot jauno modeli, vienai vien Rīgas pilsētai vajadzēs rast vēl papildus 28 miljonus eiro. Viņa ieteica šo dokumentu virzīt nevis steidzamības kārtā uz Ministru kabinetu, kā to plāno IZM, bet, izejot parasto ciklu, rūpīgāk izdiskutējot neskaidrības attiecībā uz naudu.
Arī Finanšu ministrija īpašu entuziasmu neizrādīja – neesot redzams, kāda būs kopīgā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem. Vēl tika piezīmēts, ka parādoties pavisam citi skaitļi nekā iepriekšējā dokumentā.
Nozares arodbiedrības priekšsēdētājai Ingrīdai Mikiško arī tik skaisti viss neizskatās – sākumskolas skolotāji nesaņemšot vairāk, jo 36 stundas nespēs salasīt, tas pats attiecoties uz dabas zinātņu priekšmetu un citu mazo stundu skaita skolotājiem. Un kur tad vēl pirmsskolas pedagogi, bibliotekāri un atbalsta personāls. Viņu satraucot, ka pārāk daudziem situācija pasliktināsies, tāpēc arodbiedrība iesakot IZM iet lēnākiem soļiem un no šā gada 1. septembra modeli neieviest.
M. Seile piekrita, ka bedre starp pirmsskolas un skolu pedagogiem kļūs vēl dziļāka, diemžēl visu uzreiz nevarot pacelt, tāpēc viņa rosinot vispirms virzīt uz priekšu vispārējās izglītības skolotāju algas.
Aisma Orupe
