Maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padome apstiprinājusi vadlīnijas „Ārpustiesas parādu restrukturizācija Latvijā”. Dokumenta mērķis ir sniegt Latvijas uzņēmumiem, kreditoriem un attiecīgajām valsts iestādēm informāciju par principiem un vadlīnijām attiecībā uz ārpustiesas parādu restrukturizāciju. Principi un vadlīnijas ir balstītas uz labākās starptautiskās prakses piemēriem.

Vadlīnijām ir trīs daļas. Pirmajā daļā ir sniegts pārskats par ārpustiesas parādu restrukturizācijas galvenajiem jēdzieniem, otrajā daļā ir minēti ieteicamie principi saistībā ar ārpustiesas parādu restrukturizāciju Latvijā, bet trešajā daļā atrodamas vadlīnijas, lai veicinātu minēto principu ieviešanu Latvijā.

Kā norāda vadlīniju autori, pirms tiesā tiek ierosināta maksātnespējas procesa lieta, finanšu grūtībās nonākušajam saimnieciskās darbības veicējam, tas ir – parādniekam, un kreditoriem ir iespēja veikt savstarpēji saskaņotu parādu restrukturizāciju jeb ārpustiesas parādu restrukturizāciju, kuras rezultātā abas puses cenšas panākt vienošanos, lai izmainītu parāda atmaksas nosacījumus, ļaujot parādniekam turpināt saimniecisko darbību.

Ārpustiesas parādu restrukturizācija dod finanšu grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem iespēju turpināt savu darbību un veiksmīgi pārdzīvot grūtus laikus, dod iespēju finanšu iestādēm un citiem kreditoriem samazināt zaudējumus, dod iespēju izvairīties no negatīvas sociālās un ekonomiskās ietekmes, ko rada lielu uzņēmumu bankrots. Tāpat šis process samazina tiesu noslogotību, ir labvēlīgāks citām ieinteresētajām personām – klientiem, darbiniekiem, piegādātājiem, u.c. – jo uzņēmums turpina saimniecisko darbību, turklāt ārpustiesas parādu restrukturizācija ir efektīvāka nekā tiesas process, jo strīds tiek risināts ātrāk un parādi tiek atgūti biežāk.

Minēto dokumentu kopīgi izstrādājuši speciālisti no Tieslietu ministrijas, VA „Maksātnespējas administrācija”, Latvijas Komercbanku asociācijas un Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas speciālisti.

Avots: BNA Latvia