SIA “Latvijas Televīzija” (LTV) trešās programmas krievu valodā izveide pirmajā gadā varētu izmaksāt 6 miljonus eiro, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Valdība šogad ir izveidojusi slepenu darba grupu valsts informatīvās telpas drošības stiprināšanai. To vada kultūras ministre Dace Melbārde un iesaistīti ir arī Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, Saeimas Nacionālās Drošības komisijas priešēdētāja Solvita Āboltiņa, Plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants, kāds Satversmes aizsardzības biroja darbinieks un ierēdnis no satiksmes ministrijas. Darba grupa ir sanākusi trīs reizes un valdībai sagatavojusi priekšlikumus kas paredz nelegālo satelītšķīvju apkarošanas uzsākšanu un virkni citu lēmumu.
“Mēs apzināmies, ka tas ir komplekss pasākumu kopums, kurā ietilpst gan jautājums par retranslēto kanālu monitoringu, par nelegālo pakalpojumu sniedzēju ierobežošanu, gan par alternatīvu informācijas avotu nodrošināšanu Latgalē. Tas ir jautājums, kas saistīts ar mediju pratību, žurnālistu izglītošanu, žurnālistikas ētikas jautājumiem un tamlīdzīgi,” raidījumam norāda kultūras ministre Dace Melbārde.
Valdība bija iecerējusi jau pēc pāris nedēļām par to lemt, taču Dimanta vadītā padome iesniegusi tikai vienu priekšlikumu – izveidot trešo Latvijas televīzijas kanālu krievu valodā.
Raidījums noskaidrojis, ka NEPLP iesniegtajā tāmē pieprasīts nākamgad no valsts budžeta piešķirt 3 miljonus eiro, gadu vēlāk – 5,3 miljonus, bet vēl pēc gada 5,6 miljonus. Šo summu dēļ ministri trešā LTV kanāla ieceri apšauba. Turklāt alternatīva Krievijas kanāliem esot nepieciešama ātrāk, nevis nākamā gada otrajā pusē, kad iespējams izveidot jaunu kanālu.
“Es redzētu to, ka tas būtu nevis pasūtījums vienkārši piešķirts, bet būtu konkurss, kur varētu izvēlēties šīs labākās idejas un labākās sinerģijas, ņemot vērā lokālo aspektu. Ņemot vērā iestrādes un, kas nav mazsvarīgi, ņemot vērā esošās auditorijas. Kā jūs NELP to uzspiedīsiet, jo viņiem šodien ir tikai viens priekšlikums – jauns kanāls un viss? Nu jādiskutē par to,” norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
“Es ceru, ka padome, kas ir atnākusi ar vienu priekšlikumu, aizies prom, pārdomu pilna. Un nāks vismaz klajā ar vairākiem scenārijiem. Šī diskusija ļoti skaidri parādīja, ka ir jāstrādā pie vairākiem scenārijiem. Jo mums nepieciešams vietējo Latgales auditoriju sasniegt pietiekoši ātri un pietiekoši efektīviem līdzekļiem. Nevis teorētiski kaut ko būvēt,” raidījumam sacīja Melbārde.
Ideja veidot jaunu krievu kanālu sastapās arī ar vietējo mediju iebildumiem. Avīzes Latgales laiks redaktore uztraucās, ka ar milzu naudu tukšā vietā radīta raidstacija nespēs iekarot skatītāju uzticību, bet varētu sabojāt vietējo Latgales mediju tirgu.
Latgales raidstaciju īpašnieki un pašvaldību vadītāji uzskata, ka valdībai nauda jānovirza jau esošajām Latgales radiostacijām un televīzijas kompānijām. Ministri tam piekrita. Atšķiras vienīgi priekšstati, kad to darīt. Kultūras ministre Melbārde uzskata, ka naudu var atrast tikai nākamā gada budžetā.
Satiksmes pārraugs Matīss gatavs stāties pretī Krievijas propagandai kaut uz līdzenas vietas: “Un Latgale ir vistiešākā mērā saistīta, jo, kā zinām, tad Daugavpils un Rēzekne, tā ir Baltkrievijas un Krievijas pierobeža, kur šis informatīvais karš izpaužas visasāk. Tad jau varētu būt runa par grozījumiem budžeta, ne? Nu vai budžeta grozījumi vai kādi citi, bet šeit nav runa par vairākiem miljoniem. Šeit ir runa par daudz mazākām summām, kā mēs arī šodien dzirdējām, cik šobrīd izmaksā televīzijas programmu veidošana, tas varētu būt runa par dažiem simtiem tūkstošu,” norāda satiksmes ministrs.
Pētījumi pierāda, ka visvairāk krievu kanālus skatās nevis Daugavpilī vai Rēzeknē, bet Rīgā. Tagad valdībai un plašsaziņas līdzekļu padomei būs jādomā, kā uzrunāt šo auditoriju.
