Veselības ministrija gatavo ziņojumu valdībai par valsts galvotajiem kredītiem slimnīcām, saprotot, ka lielākajai daļai ārstniecības iestāžu ir vai būs problēmas šos aizdevumus atmaksāt. Kopējā aizdevumu summa 11 slimnīcām ir vairāk nekā 220 miljoni eiro, līdz šim slimnīcas atmaksājušas 18 miljonus eiro.
Laikā no 2002. līdz 2007. gadam valsts galvotie kredīti izsniegti 11 slimnīcām, no kurām deviņas ir valsts kapitāldsabiedrības, bet divas pašvaldību slimnīcas – Ludzas medicīnas centrs un Kuldīgas slimnīca, liecina Veselības ministrijas (VM) informācija. Kopējā aizdevuma summa ir 221 084 469 eiro, taču ne visa aizdevumā pieejamā summa izņemta, jo divas ārstniecības iestādes – Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs un slimnīca Ģintermuiža – izmantojušas daļu aizdevuma. Psihiatrijas centra gadījumā no pieejamā aizdevuma – 26,3 miljoniem eiro – izmantoti tikai 7,86 miljoni, savukārt Ģintermuiža izmantojusi nepilnus 13 no 15 miljonu eiro kredīta. Pārējās slimnīcas izņēmušas visu aizdevumu.
Lielākie aizdevumi izsniegti trim lielākajām Latvijas slimnīcām – P. Stradiņa slimnīcai (vairāk nekā 66 miljoni eiro), Rīgas Austrumu slimnīcai (55,6 miljoni eiro), savukārt Bērnu slimnīcai valsts galvojusi 26 miljonu aizdevumu. No šīm trim slimnīcām kredītu sākušas dzēst divas – Stradiņi, līdz pagājušā gada beigām samaksājot 6,4 miljonus eiro, un Bērnu slimnīca – 3,5 miljonus eiro. Kopumā slimnīcas pašlaik atmaksājušas aizdevējiem vairāk nekā 18 miljonus eiro, taču vēl jāatdod 182 512 636 eiro, kas, ņemot vērā slimnīcu trūcīgo finansējumu, ir ļoti liela summa. Visātrāk aizdevuma atdošanas termiņš tuvojas Kuldīgas slimnīcai (2017. gads), taču no 2,56 miljonus lielā aizdevuma slimnīca jau ir atdevusi 2,26 miljonus eiro. Naudu slimnīcām izsnieguši galvenokārt divi aizdevēji – FMS Wertmanagement AOR un Nordic Investment Bank.
VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa Neatkarīgajai apliecināja, ka ministrija gatavo ziņojumu valdībai par situāciju slimnīcās ar šo aizdevumu atmaksu. Praktiski bez papildu atbalsta slimnīcas šos aizdevumus atmaksāt nespēj. «No mūsu puses varētu būt iniciatīva, ka valsts atmaksātu tās galvotos kredītus slimnīcām, kas sniedz valsts pakalpojumus iedzīvotājiem,» sacīja S. Zvidriņa. Viņa to pamatoja ar faktu, ka valsts galvotie kredīti no valsts budžeta tiek apmaksāti par uzceltajām sporta būvēm, un kāpēc lai to nevarētu par slimnīcām, kuras veic ļoti nozīmīgu darbu.
Lūgt valdību segt slimnīcu aizdevumus nav jauna ideja, jo līdz šim praktiski katru gadu valdība ir lēmusi par līdzekļu novirzīšanu slimnīcām valsts galvoto aizdevumu segšanai. Tā, piemēram, pagājušā gada septembrī valdība nolēma no Zāļu valsts aģentūras ienākumiem par maksas pakalpojumiem segt aizdevuma saistību apmaksu Ludzas medicīnas centram un Kuldīgas slimnīcai par 2014. gadu kopumā par 247 000 eiro. Papildu finansējums ik gadu novirzīts arī citām slimnīcām, taču ne tieši valsts galvoto aizdevumu atmaksai. Tomēr atšķirība starp pāris simtu tūkstošu eiro kredīta samaksu divām lauku slimnīcām un miljonu eiro aizdevumu lielajām slimnīcām ir ļoti liela, lai neapgalvotu, ka valdība uz sitienu piekritīs VM ziņotajam.
Inga Paparde
