Latvijas valdībai būtu jādomā par ekonomikas “sildīšanu”, otrdien intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Rimševičs norādīja, ka orientēties un novērtēt Latvijas tautsaimniecības stāvokli ir diezgan grūti. No vienas puses mēs redzam uz ielām ir sastrēgumi, cilvēki veikalos aktīvi iepērkas un ir sajūta, ka viss ir labi, tomēr no otras puses, mēs redzam, ka šīs lietas lēnām, bet tomēr bremzējas.
“Ekonomikas izaugsme divos ceturkšņos ir bijusi lēnāka. Notikumi austrumos liecina, ka Krievijas krīzes rezultātā arī Latvijas tautsaimniecība augs lēnāk, arī prognozes attiecībā uz eirozonu kļūst piesardzīgākas un ekonomiskā aktivitāte kritās,” sacīja Latvijas Bankas vadītājs.
“Mēs nekādā gadījumā nemēģinām piesaukt krīzi, bet gribam aicināt valdību un tās vadītāju būt daudz piesardzīgākiem, īpaši raugoties uz šī gada vasaru, kad parasti ir vēlme atvērt budžetu,” sacīja Rimševičs.
Viņš norādīja, ka šobrīd nav redzams, ka Latvijas valdība kaut ko darītu attiecībā uz budžeta plānošanu, tajā pašā laikā aicinot valdību domāt par ekonomikas “sildīšanu” un attīstības plāna izstrādi, ja gadījumā, ekonomika turpinās attīstīties lēnāk kā iepriekš bija paredzēts.
Runājot par ekonomikas “sildīšanas” pasākumiem, Rimšēvičs norādīja, ka saredz tajā astoņus deviņus pasākumus.
“Pirmkārt sākt ar kreditēšanas attīstību. Ja salīdzināt kreditēšanu ar treknajiem gadiem, kad komercbankas izsniedza 400 miljonus eiro mēnesī, šobrīd Latvijas ekonomikā tikai gada laikā šāda nauda tiek iepludināta. Faktiski desmit divpadsmit reizes mazāk, kas nav normāla situācija. Šeit būtu jāsēžas kopā Latvijas komercbankām un jāsaprot, kādi ir šķēršļi, kāpēc Latvijas tautsaimniecība neattīstās” teica Rimšēvičs, norādot, ka pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā ir solis pareizajā virzienā.
Latvijas Bankas vadītājs norādīja, ka tik pat svarīgi būtu rūpēties par investīciju vidi, jo pašlaik redzams, ka investori, kas Latvijā investē, nejūtas pilnīgi droši, neredz, ka likumdošanas vide šeit ir sakārtota, ka nauda, ko viņi ieguldījuši, neveiksmes vai maksātnespējas gadījumā varētu tikt atgūta atpakaļ.
Sabremzējusies ir arī Eiropas struktūrfondu apgūšana, kas prasa pēc elastīga mehānisma izveidošanas, ar kura palīdzību neveiksmes gadījumā neapgūto finansējumu varētu pārorientēt uz citām nozarēm.
Jau vēstīts, ka lai gan sākotnēji Latvijas ekonomikai tika paredzēta izaugsme, tomēr pašlaik Latvijas ekonomika atdziest. Janvāra sākumā Latvijas Banka pārskatīja Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes un samazināja tās līdz 2%.
