Tikai pateicoties elektrības cenu celšanai, patēriņa cenas Latvijā nav iegāzušās deflācijas aizā un aizrāvušas sev līdzi visu valsts ekonomiku, raksta NRA.lv
Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi tā, ka elektrības cenas Latvijā šā gada 1. janvārī tika paceltas vidēji par 27,6%. Ar to, izrādās, bija par maz, lai vispār izglābtu valsti no deflācijas, kaut arī patēriņa cenu vidējā pazemināšanās (deflācija) gada laikā par 0,4% vēl neizskatās pēc gāšanās aizā. Pieņemsim, ka tā ir tikai slīdēšana no viena ledus uzkalniņa uz blakus esošo uzkalniņu. Ar atvieglojumu jākonstatē, ka šā gada janvāra cenas vismaz pret pagājušā gada decembra cenām pieaugušas par 0,1%.
Inflācija kā vienīgais reālais ekonomikas glābšanas līdzeklis šoreiz nav Latvijas izdoma un pašdarbība, kā bija tā sauktajos treknajos gados. Tagad sludināt inflāciju uzņēmusies Eiropas Centrālā banka, dienu no dienas solot, ka tā pāriešot no vārdiem pie darbiem – sākšot apjoma un tempa ziņā neierobežotu eiro emisiju. Tā, lūk, tikšot radīta iespēja norakstīt Grieķijas un visus pārējos parādus, visi būšot laimīgi. Vienīgais kavēklis ceļā uz laimi ir tikai tas, ka ECB neatrodas Grieķijā. Banka ir neapdomīgi novietota Vācijā, kur cilvēki saprot, ka līdz ar grieķu parādiem ECB norakstīs arī vāciešu uzkrājumus. Līdz ar to ECB par naudas drukāšanu vairāk runā nekā dara. Katrai eiro zonas valstij tiek dotas iespējas realizēt inflācijas veicināšanas lozungu ar vietējiem spēkiem un resursiem.
Latvija pilda Eiropas prasības, paaugstinot elektrības cenu kaut vai par 27,6%. Tas gan vairāk izskatās nevis pēc vidējā, bet zemākā strāvas sadārdzinājuma. Šo rindu autoram, piemēram, Latvenergo ir piesūtījis janvāra rēķinu ar sadārdzinājumu +36% par kilovatu attiecībā pret to, kāda cena maksāta 2014. gadā. Tas varētu atbilst reālajam vidējam sadārdzinājumam, bet zemāks rezultāts iegūts, ierēķinot cenā elektrības patēriņu pēc tādiem tarifu plāniem, kuru izpilde būtu iespējama, darbinot malkas zāģi naktī daudzdzīvokļu mājā.
CSP rādītāji apkopo cenu mērījumus janvāra pirmajā pusē, kad iepriekš grūti iedomājamā minimumā atradās degvielas cenas. Šī nejēdzība nu jau tiek labota. Degvielas cenu celšanās ļoti iepriecina Latvijas iedzīvotājus, jo tādējādi uzlabojas valsts makroekonomiskie rādītāji. Loģika šeit tāda, ka daudzi cilvēki taču patiešām skaļi žēlojās par ekonomiskās krīzes izpausmēm 2010. gadā, kam tā gada janvārī atbilda deflācija 3,1% apmērā. Ja tas bija slikti, tad tikai 0,4% šā gada janvārī esot gandrīz vai desmitreiz labāk.
Arnis Kluinis
