Lai gan vienošanās saturs ar Starptautisko valūtas fondu (SVF) ir slepens, publiskajā telpā izskanējušas ziņas par šajā dokumentā ietvertu iespējamu PVN likmes paaugstināšanu līdz 23 procentiem.
Tāpat iespējama progresīvā ienākumu nodokļa ieviešanu atalgojumam virs 500 latiem mēnesī, iedzīvotāju ienākumu nodokļa palielinājumu pašnodarbinātām personām un zemes nodokļa trīskārtīgu palielināšanu.
To personu loks, kas ir informētas par Latvijas un SVF nodomu vēstules saturu, ir ierobežots, bet ziņas, ko viņi atklāj sabiedrībai, ir krasi pretējas. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) uzskata, ka vienošanās ir maksimāli vispārīga, bez striktiem un konkrētiem soļiem budžeta deficīta mazināšanai. Dokumentā paredzētās darbības esot tikai kā nosacījumi, ja valdībai neizdosies piedāvāt citus izdevumu samazināšanas mehānismus. Arī Valsts prezidents Valdis Zatlers pēc tikšanās ar V. Dombrovski paziņoja, ka nodomu vēstule nesatur nekādus satraucošus pārsteigumus Latvijas iedzīvotājiem un pieļauj diezgan plašas manevru iespējas. Savukārt Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle norādīja, ka vienošanās ar SVF satur sabiedrībai nepatīkamus pārsteigumus, kā piemēru minot progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu atalgojumam, kas pārsniedz 500 latu mēnesī. Pēc viņa domām, tas ir neadekvāts solis, jo daudzās valstīs ienākumi līdz 500 latu vispār netiek aplikti ar ienākuma nodokli.
Savukārt iedzīvotājus visvairāk uztrauc iespējamā pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana. Iepriekšējais šā nodokļa kāpums palielināja preču un pakalpojumu cenas, bet kopējos nodokļu ieņēmumus samazināja. Premjers gan norādīja, ka pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana līdz 23% un progresīvā ienākuma nodokļa piemērošana ienākumiem virs 500 latiem mēnesī tiks ieviesta tikai gadījumā, ja valdība, veidojot nākamā gada budžetu, nespēs samazināt deficītu par 500 miljoniem latu.
Sāpīgu samazinājumu, iespējams, nāksies piedzīvot arī lauksaimniekiem, jo tiek pieļauts samazināt subsīdijas un pārtraukt atmaksāt akcīzes nodokli par degvielu. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka tas kritiski iespaidos Latvijas lauksaimniekus, kas jau tāpat visu laiku ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem.
“Valstij ir grūti laiki, un budžets ir jāsamazina. To saprot visi, arī lauksaimnieki, bet mēs vēlamies godīgu attieksmi pret visiem. Izdevumi ir jāsamazina proporcionāli visās nozares, jo tā nevar būt, ka lauksaimniekiem valsts atbalstu samazina, piemēram, desmit reizes vai noņem vispār, ja valstij izdevumi jāsamazina tikai par piekto vai ceturto daļu,” uzsvēra LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. LOSP Briseles nodaļas vadītāja Sarmīte Babāne atzina, ka lauksaimnieki jau vairākas reizes lūguši ieviest iekrāsoto degvielu lauku apstrādāšanai, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Tad lauksaimniekiem nebūtu jāmaksā nodoklis par ceļu uzturēšanu, ja 99% gadījumu traktori pārvietojas pa laukiem, savukārt valstij nebūtu jāveic nodokļa atmaksa. “Galu galā lauksaimniekiem šis atvieglojums ir ļoti būtisks, lai ražotu kaut nedaudz lētāku produkciju. Un vai kāds ir domājis par to, kas notiks valstī, ja nebūs lauksaimnieciskās ražošanas?” S. Babāne ir nesaprašanā.
Visu piecu valdības koalīciju veidojošo partiju – Jaunā laika, Pilsoniskās savienības, Zaļo un zemnieku savienības, apvienības TB/LNNK, Tautas partijas – parakstītā nodomu vēstule ar SVF pirmdien tika nodota SVF misijas pārstāvjiem. SVF valde Vašingtonā tuvāko nedēļu laikā izskatīs nodomu vēstuli un tad lems par tālāko rīcību. Iegūstot SVF valdes atbalstu, Latvija varēs saņemt kārtējo starptautiskā aizdevuma daļu – 195 miljonus eiro (137 miljonus latu).
Avots: www.nra.lv
