Lai piesaistītu latus, bankas privātpersonām par noguldījumiem piedāvā pat 13% gadā, kas tomēr ir mazāk nekā starpbanku likmes. Banku eksperti likmju kāpumu skaidro ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos valstī un neskaidrību par nākotni.
Vakar RIGIBOR vienas dienas likme bija 5,56%, vienas nedēļas likme – 6,22%, viena mēneša likme – 12,66%, trīs mēnešu likme – 16,54%, sešu mēnešu likme – 18,24% un divpadsmit mēnešu likme – 19,40%.
“Tātad īstermiņa likmes atrodas likmju diapazonā starp 4 un 7,5%, un to varētu nosaukt par Latvijas Bankas procentu likmju koridoru vienas nedēļas termiņam, bet garāka termiņa likmes jau visu gadu saglabājas augstos līmeņos, jo ilgtermiņa naudas tirgus Latvijā ir ar zemu likviditāti un likmju uzvedību nākotnē nav iespējams prognozēt,” Neatkarīgajai skaidroja Nordea bankas Resursu piesaistes departamenta vadītāja Ivita Asare. Pēc viņas teiktā, lata procentu likmju uzvedību nosaka Latvijas ekonomikas uzvedība, Latvijas Bankas politika, notikumi finanšu tirgū, kā arī valsts politika, piemēram, lēmumi attiecībā uz ekonomikas sakārtošanu un sildīšanu, sarunas par starptautisko aizdevumu saņemšanu.
“Latvijas ekonomikā joprojām ir novērojama lejupslīde. Jaunas investīcijas neieplūst, jaunu kredītu izsniegšana bremzējas, tātad tirgum pieejamais naudas daudzums samazinās. Bankas, nosakot procentu likmes par noguldījumiem klientiem, ņem vērā starpbanku procentu likmju situāciju, un, kamēr procentu likmes starpbanku tirgū saglabājas augstas, tikmēr arī bankas saviem klientiem ir gatavas maksāt augstas likmes par noguldījumiem,” skaidroja I. Asare.
Sadārdzinās rezervju uzturēšana
Swedbank sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ivars Svilāns Neatkarīgajai skaidroja, ka latu procentu likmes atspoguļo resursu cenu, kas ietver arī valsts risku. “Līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos ir tikai loģiski novērot, ka latu procentu likmes pieaug. Caurmērā pastāv sakarība, ka, jo augstākas likmes latu starpbanku tirgū (RIGIBID), jo augstākas būs latu depozītu likmes. Bankām latu resursi ir nepieciešami ne tikai kreditēšanai latos, bet arī obligāto rezervju izpildei. Galvenais latu resursu avots bankām ir depozīti. Līdz ar latu depozītu sadārdzināšanos bankām šo obligāto rezervju uzturēšana kļūst aizvien dārgāka. Vienlaikus jāatzīmē, ka, pieaugot Latvijas kā valsts riskam, pieaug arī finansējuma cena Latvijai starptautiskajos tirgos, kas neizbēgami atspoguļojas arī finansēšanas izmaksās bankām un tālāk jau pakalpojuma cenās privātpersonām un uzņēmumiem,” atzina I. Svilāns.
Līdz ar RIGIBOR kāpumu sadārdzinās latu kredīti. I. Svilāns gan uzsvēra – lielākā daļa kredītņēmēju kredītus ņēmuši eiro, un RIGIBOR indeksa izmaiņas viņus neietekmē. Šo kredītņēmēju kredīti ir piesaistīti EURIBOR indeksam, kas šobrīd ir ļoti zemā līmenī.
Noguldījumus izmanto kreditēšanai
Arī SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste Neatkarīgajai atzina, ka noguldījumu likmi lielā mērā ietekmē katras valūtas – latu, eiro un dolāru – cena starpbanku tirgū jeb tas, par kādu cenu konkrētā banka var šo naudu aizņemties. Patlaban RIGIBOR likme ir par pāris procentpunktiem augstāka nekā piedāvātā bankas depozītlikme, kas liecina, ka starpbanku tirgū aizņemšanās šobrīd ir dārgāka nekā gadījumā, ja naudas līdzekļi tiek piesaistīti vietējā tirgū no noguldītājiem. “Tajā pašā laikā jāsaprot, ka resursu vadība ir komplicēts process. Bankas savus resursus iegūst, ne tikai piesaistot noguldījumus no privātpersonām un uzņēmumiem, bet arī izmanto starpbanku tirgu, jo tas nodrošina plašāku resursu pieejamību. Aizņemšanās citās valūtās iespējama, izmantojot arī starptautisko kapitāla tirgu, ko bankas var izmantot caur mātesbankām vai emitējot obligācijas, vai saņemot sindicētos kredītus, līdz ar to starpbanku likme kā atskaites punkts depozītu likmju piemērošanas gadījumā ir indikatīvs rādītājs, kas lielākoties ir bijis augstāks nekā depozītu likmes,” sacīja A. Gribuste. Viņa piebilda, ka jāvērtē arī kreditēšanas process, jo piesaistītais finansējums parasti tiek izlietots kreditēšanas procesa nodrošināšanai. Šajā gadījumā zemākas depozītlikmes nodrošina arī zemākus kredītresursus.
Ažiotāža noplakusi
Lata procentu likmju indekss, ko bankas izmanto, nosakot aizdevumu procentu likmi privātpersonām un uzņēmumiem, ir RIGIBOR, tāpat kā līdzīgi indeksi citām valūtām: eiro – EURIBOR, ASV dolāriem – LIBOR, skaidro Latvijas Banka. Ja kredīts pēc bankas un kredītņēmēja vienošanās tiek izsniegts ar mainīgu likmi, tad parasti kopējo procentu likmi veido divas sastāvdaļas. Mainīgā daļa kredītiem latos ir RIGIBOR (parasti 3 vai 6 mēnešu), kas atspoguļo latu naudas resursu cenu naudas tirgos. Nemainīgā daļa jeb pievienotā likme ir bankas novērtējums konkrētā kredīta riskam, kas atkarīga no kredītņēmēja kredītvēstures, darījuma riska, ekonomiskās situācijas un citiem apstākļiem. Klients ar banku vienojas, cik bieži un kādā datumā notiek likmes pārrēķins, izmantojot aktuālo RIGIBOR indeksu.
Šo indeksu aprēķina pēc naudas tirgū aktīvāko Latvijas banku likmēm.
RIGIBOR ir vidējs rādītājs, par cik bankas naudas tirgū cita citai gatavas aizdot latus. “Iepriekšējos mēnešos neskaidrība, vai Latvijai izdosies pietiekami samazināt budžeta izdevumus, lai pārliecinātu starptautiskos aizdevējus par spējām veikt tautsaimniecības reformas un pakāpeniski līdzsvarot valsts ienākumus un tēriņus, veicināja vispārēju finanšu tirgus spriedzi ne tikai Latvijā, bet visā reģionā. Finanšu tirgus spriedze izraisīja arī ažiotāžu ap latu. Cilvēki, uzņēmumi, lieli tirgus dalībnieki pārdeva latus pret eiro, un latu apgrozībā un finanšu sistēmā kļuva attiecīgi mazāk, tāpēc lata cena jeb procentu likmes pieauga. Valsts budžeta pieņemšana ar mazāku deficītu un gaidāmā starptautiskā aizdevuma kārtējās daļas saņemšana ir veicinājusi ažiotāžas noplakumu. Jūnijā pieprasījums pēc latiem atjaunojās, un tā rezultātā pakāpeniski samazinās arī lata procentu likmes. Arī turpmāk tieši Latvijas rīcība budžeta veidošanā un reformu veikšanā noteiks finanšu tirgu attieksmi pret Latviju, kas attiecīgi ietekmēs darījumus ar latu un lata procentu likmes,” uzsver Latvijas Banka.
Avots: www.nra.lv
