Jaunums – DRG, ko pērn izmēģinājuma kārtā ieviesa Latvijas slimnīcās, ir detalizēta, diagnozēm piesaistīta veselības aprūpes pakalpojumu uzskaites un apmaksas sistēma, kura tiek izmantota, lai varētu veikt uzskaiti un apmaksu par pacientiem sniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem slimnīcas stacionārā. Datorprogramma veic DRG grupu (tās ir diagnožu grupas, kurās apvienoti izmaksu ziņā līdzīgi klīniskie gadījumi) noteikšanu, pamatojoties uz uzskaites dokumentā ievadītajiem hospitalizācijas datiem. Sistēmas apraksts ir visai sarežģīts, taču, vienkārši runājot, slimnīcā ievietots pacients ar konkrētu saslimšanu, ārsti norāda veiktās manipulācijas, piemēram, operāciju, un, visus šos datus ievadot sistēmā, tā pati sagrupē un aprēķina maksu. Ja par kaut kādiem pacienta datiem rodas šaubas, piemēram, neatbilst dzimums kādai no manipulācijai (dzemdībām), sistēma šos datus nepieņem.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) speciālisti norāda, ka DRG sistēma varētu nodrošināt taisnīgāku budžeta sadalījumu starp slimnīcām, pakalpojumu uzskaiti pēc vienotiem principiem, tāpat var veikt slimnīcu vērtēšanu un uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas efektivitāti. NVD, pamatojoties uz jauno sistēmu, veicis aprēķinus par slimnīcu sniegtajiem pakalpojumiem. Šie dati parāda, ka vairākām slimnīcām – ja reāli notiktu apmaksa pēc DRG sistēmas – finansējums būtu jāsamazina, jo veidojas virtuāli zaudējumi. Par virtuāliem tos var saukt, jo pagaidām reāli slimnīcas saņem finansējumu tāpat kā līdz šim. Vislielākie «mīnusi» parādās Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai – ja šogad Bērnu slimnīcai vajadzētu piešķirt finansējumu, tad saskaņā ar DRG sistēmu tai būtu jāsaņem par 4,1 miljonu eiro mazāk. «Tas nav pārtēriņš,» uzsver NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktors Atis Mārtiņsons. Šie dati parāda Bērnu slimnīcas īpašo statusu un labvēlīgo finansējuma politiku, piemēram, Bērnu slimnīca saņem piemaksu par Uzņemšanas nodaļu, kas strādā ļoti intensīvi un apkalpo lielu skaitu mazo pacientu. No speciālistu skaidrotā izriet: sistēma uzrāda, ka vienādā sistēmā kāds ir vienlīdzīgāks par citiem, taču – vai tas ir labi vai slikti, piemēram, Bērnu slimnīcas gadījumā, par to jāvienojas politiskā līmenī. «Protams, bērni ir prioritāte, un tāpēc šis finansējums ir tāds, taču tas parāda problēmu, ka Bērnu slimnīcā ārstējas un valsts budžets apmaksā arī vienkāršākus saslimšanas gadījumus, ar kuriem nevajadzētu ārstēties slimnīcā,» saka A. Mārtiņsons. NVD speciālisti uzsver, ka par šo jautājumu jālemj nozares politiskajai vadībai – vai bērnu veselības aprūpi iekļaut jaunajā DRG sistēmā vai saglabāt prioritāti un finansējumu.
Šis gads ir noteikts kā pārejas periods, un finansējums nevienai slimnīcai netiks atņemts. Taču jau nākamgad finansiālu triecienu varēs izjust vairākas slimnīcas, ja finansējums tiks aprēķināts pēc DRG sistēmas. Piemēram, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai iezīmējas 141 598 eiro zaudējumi, Cēsu klīnikai – 131 033 eiro, Jūrmalas slimnīcai – 102 838 eiro, Kuldīgas slimnīcai – 186 325 eiro, Madonas slimnīcai – 119 515 eiro, Ogres rajona slimnīcai – 116 040, tāpat arī rehabilitācijas centram Vaivari, Piejūras slimnīcai, Tukuma slimnīcai, Preiļu slimnīcai, Alūksnes slimnīcai un Jēkabpils reģionālajai slimnīcai.
Taču sistēma arī apliecina, ka daudzas slimnīcas – universitātes klīnikas (izņemot bērnu) un reģionālās slimnīcas –saņem mazāku finansējumu, nekā tām atbilstoši ārstēto pacientu sarežģītībai un saslimšanām pašlaik maksā. Piemēram, Rīgas Austrumu slimnīcai netiek samaksāti vismaz 4,6 miljoni eiro. Tā ārstē smagākos pacientus, ko uzrāda arī DRG, taču samaksu pilnā apmērā nesaņem.
Inga Paparde
