Jaunās Latvijas Radio valdes sastāvs izraisījis sašutumu ne tikai daļā sabiedrības, bet arī vairāk nekā 100 Latvijas Radio darbinieku vidū, kuri šodien medijiem un valsts augstākajām amatpersonām izsūtījuši atklātu vēstulē, kurā aicina rīkot atkārtotu konkursu Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja amatam.
Ir pagājušas divas nedēļas kopš Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes organizētā konkursa uz Valsts SIA „Latvijas Radio” valdes locekļu amatiem noslēguma, un kā norādīts vēstulē, konkursa rezultāti raisījušas neizpratni un virkni pārsteigumu.
“Iegūstot papildu informāciju par tā norisi, kā arī uzzinot jaunās „Latvijas Radio” valdes turpmākās darbības redzējumu, pareizāk, tā trūkumu, šobrīd jo stiprākas kļūst aizdomas, ka Padomes deklarētais mērķis – atrast iespējami spēcīgāko „Latvijas Radio” vadību – nav sasniegts.”, rakstīts vēstulē.
Pēc Latvijas radio darbinieku domām „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētāja izvēles process bija necaurspīdīgs un nedemokrātisks. Konkursa trešajā kārtā Aldis Pauliņš tika izvirzīts kā viens no diviem pretendentiem „Latvijas Radio” valdes locekļa amatam programmu attīstības jautājumos, taču šajā konkursā ar Padomes locekļu balsu vairākumu piekāpās Sigitai Kirilkai. Valdes priekšsēdētāja amatam šajā stadijā tika izvirzīti divi citi kandidāti – Jānis Siksnis un Vita Tērauda. Tikai pēc tam, kad Padome nespēja apstiprināt amatā nevienu no šiem kandidātiem, uz papildu kārtu tika izvirzīts Aldis Pauliņš, kurš tad arī guvis vienbalsīgu Padomes atbalstu.
“Nav skaidra motivācija, kāpēc tik īsā laikā Padome mainīja savas domas un apstiprināja kandidātu, kurš iepriekš tika atzīts par vājāku. Turklāt process notika tādā steigā, ka netika ievērots arī pašas Padomes apstiprinātais konkursa nolikums, proti – tā 4.9.punkts: „Pēc katra Padomes balsojuma visi pretendenti tiek informēti par Padomes lēmumu.” Ne Jānis Siksnis, ne Vita Tērauda par papildu kārtu informēti netika un uzzināja vien Padomes gala lēmumu par Alda Pauliņa ievēlēšanu,” uz pārkāpumiem norāda darbinieki.
Neskaidra ir arī Alda Pauliņa vīzija un tās mērķi, kuru ātrāku īstenošanu Padome no viņa kā no jaunā „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētāja sagaida. Pēc darbinieku domām, A. Pauliņš neatrodas īstajā vietā, jo nevienā no tikšanās reizēm jaunais valdes priekšsēdētājs uz „Latvijas Radio” darbiniekiem būtiskiem jautājumiem nav spējis atbildēt neko vairāk par vispārīgām, klišejiskām frāzēm.
“Vēlamies atgādināt, ka kopš Valsts SIA „Latvijas Radio” izveides tās vadība allaž bijusi uzticēta nozares profesionāļiem ar vērā ņemamu darba pieredzi tajā vai citā radio darbības jomā. Neuzstājam, ka šīs kvalitātes ir „nerakstīts likums” vadītāja izvēlē, taču uzskatām, ka tām ir bijusi būtiska loma, nodrošinot „Latvijas Radio” darbības līdzšinējo stabilitāti, neatkarību un attīstību (jo sevišķi ekstremāla finansējuma samazinājuma situācijā 2009. gadā).”, teikts vēstulē.
“Augstākminētie fakti par konkursa norisi, A.Pauliņa pieredzes trūkums mediju darbā un neskaidrā izpratne par sabiedrisko mediju lomu un mērķi, mūsuprāt, liecina, ka viņš ticis izvēlēts nevis kā spēcīgākais, bet gan Padomei pieņemamākais – mums neizprotamu iemeslu dēļ – kandidāts. Respektīvi – konkursā nav izvēlēts iespējami labākais „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētājs.”, norādīts vēstulē.
“Kā savas raidorganizācijas patriotiem šāds iznākums mums nav pieņemams. Tāpēc mēs, zemāk parakstījušies „Latvijas Radio” darbinieki, aicinām rīkot atkārtotu konkursu uz valdes priekšsēdētāja amatu, šoreiz nodrošinot tā norises caurspīdīgumu un atklātumu, piemēram, rīkojot pēdējās kārtas kandidātu publisku diskusiju un laikus iepazīstinot sabiedrību ar viņu vīzijām par „Latvijas Radio” nākotni”, nobeigumā raksta radio darbinieki.
