Lai protestētu pret tik krasu ražošanas izmaksu kāpumu, kas skars visas zemkopības nozares, Zemnieku saeima ir gatava aicināt uz jaunām protesta akcijām.

Latvijas un Eiropas Komisijas parakstītā sadarbības memoranda papildinājumā iekļautā vienošanās paredz nekustamā īpašuma nodokļa palielinājumu zemei no pašreiz spēkā esošās likmes līdz trim procentiem no kadastrālās vērtības no 2010. gada 1. janvāra. Šobrīd nekustamā īpašuma nodoklis zemei ir 1% no tās kadastrālās vērtības.

Tā kā pagājušajā gadā pārskatīta un vairākumā gadījumu būtiski paaugstināta zemes kadastrālā vērtība lauksaimniecības teritorijām, tad saimniecībām šāds lēmums nozīmē trīs līdz sešas reizes lielāku nekustamā īpašuma nodokli par to apsaimniekošanā esošiem laukiem. Tas nozīmē ražošanas izmaksu strauju kāpumu visās zemkopības nozarēs. Augkopībā naudas resursu trūkuma dēļ gaidāma dziļa krīze, arī lopkopībā paredzama vēl sliktāka situācija, nekā tā ir šobrīd, norāda biedrība Zemnieku saeima.

“Šis ir sitiens pa kājām uzņēmējdarbībai. Cita veida samazinājumi ir bijuši tikai tā zara zāģēšana, uz kura sēžam. Nu tiks cirsta uzņēmējdarbība saknē. Ja šāds likums tiešām tiks pieņemts, mēs aicināsim zemniekus protestēt, jo savādāk lauksaimniecības ražošana beigs pastāvēt. Ja lielāku nodokli uzliktu tikai zāles appļāvējiem, tas ieviestu kārtību nozarē un laukos, taču šāds pavērsiens padara visu lauksaimniecību nerentablu,” brīdināja Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsvēra, ka lēmums par nodokļa palielinājumu pieņemts bez diskusijām ar sabiedriskajiem partneriem.

“Mēs šādas izmaiņas attiecībā uz lauksaimniecības zemēm kategoriski neatbalstīsim. Pamatdoma, protams, ir bijusi palielināt nodokļu iekasējumu pašvaldībās, taču šis solis ir vērsts pret uzņēmējdarbību,” uzskata M. Dzelzkalēja.

Pārtikas ražošana ir viena no retajām ražošanas nozarēm, kas vēl ir spējīga pārdot produkciju ārējos tirgos. “Šis nav ilglaicīgs risinājums Latvijai, taču krīzes laikā pārtikas ražošana ir tā nozare, kas var valsti izvest cauri grūtībām. Šinī brīdī mēs spējam saražot un pārdot labas kvalitātes pamatizejvielas, piemēram, graudus. Valdībai būtu svarīgi to apzināties un radīt apstākļus, kas veicinātu šo ražošanu. Nekustamā īpašuma nodokļa celšana būs jauns slogs ražotājiem, kas papildus apgrūtinās to konkurētspēju. Vispirms būtu jānodrošina vienlīdzīgi platību maksājumi Latvijas zemniekiem ar citām Eiropas Savienības valstīm, tikai tad varētu celt nodokļus. Atgādinu, ka Latvijas zemnieki jau tā saņem pašus mazākos maksājumus visā Eiropā. Mēs vienkārši nevaram atļauties maksāt vairāk,” skaidroja M. Dzelzkalēja.

Avots: www.nra.lv