Teju katrs ceturtais vēlas pensijā saņemt vairāk nekā 1000 eiro, un tikai 9% no aptaujātajiem, atbildot uz jautājumu, cik lielai vajadzētu būt ikmēneša pensijai, lai tā šķistu pietiekama, pietiktu ar pensiju līdz 500 eiro – liecina bankas Citadele veiktā aptauja.Turklāt pilnīgi nevienam no aptaujātajiem kā pietiekoša nav šķitusi pašreizējā vidējā pensija valstī.
Tikai 9% aptaujāto par pietiekamu atzinuši pensiju līdz 500 eiro. No tiem pilnīgi neviens nav vēlējies ikmēneša pensijā saņemt mazāk nekā 300 eiro, kas atbilstu pašreizējam vidējās vecuma pensijas apmēram. Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka ikmēneša izmaksātais vecuma pensiju vidējais apmērs šī gada otrajā ceturksnī bija 264,81 eiro. 3% no aptaujātajiem kā pietiekamu ikmēneša pensiju atzina 300 līdz 400 eiro apmērā, bet 6% – 400 līdz 500 eiro apmērā.
Lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atbildējuši, ka 500 līdz 1000 eiro viņiem šķistu pietiekama ikmēneša pensija. 12% no tiem vēlētos saņemt 500 līdz 600 eiro, 13% – 600 līdz 700 eiro, 13% – 700 līdz 800 eiro, 10% – 800 līdz 900 eiro un 11% – 900 līdz 1000 eiro.
23% jeb teju katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs ikmēneša pensiju uzskatītu par pietiekamu, ja tā būtu robežās no 1000 līdz 2000 eiro. Vairāk nekā 2000 eiro pensijā vēlētos saņemt 4% aptaujāto.
„Aptauja liecina, ka vecumdienās lielākā daļa iedzīvotāju vēlas saglabāt un pat uzlabot savu pašreizējo dzīves līmeni. 94% no tiem, kuriem pašreizējie ikmēneša ienākumi ir līdz 300 eiro, pensijā vēlas saņemt vairāk. Arī 55% no tiem, kuru ienākumi pašreiz vērtējami kā salīdzinoši augsti, piemēram, ir robežās no 700 līdz 900 eiro, pensijā vēlas saņemt vairāk nekā 900 eiro. Tas nozīmē, ka saņemt pensiju līdzvērtīgu pašreizējiem ienākumiem vai pat lielāku iespējams, tikai savlaicīgi uzkrājot vecumdienām,” atzīst Jolanta Jērāne, Citadele atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja.
Pašreizējie iedzīvotāju paradumi gan liecina, ka tikai neliela daļa iedzīvotāju jau tagad rīkojas, lai nodrošinātu vecumdienās viņuprāt pietiekamu ienākumu līmeni.
Lielākā daļa jeb 56% iedzīvotāju kā savu ieguldījumu uzkrājumu veidošanai vecumdienām atzīmē iesaistīšanos pensiju 2. līmenī, maksājot sociālo nodokli no savas darba algas, liecina aptaujas dati.
Vērtējot papildus brīvprātīgās uzkrāšanas iespējas, 16% atzinuši, ka veic iemaksas pensiju 3. līmenī, 9% – noformējuši uzkrājošo apdrošināšanu, savukārt 8% veido skaidras naudas uzkrājumus.
„Aptauja apliecina, ka iedzīvotāji lielākoties paļaujas uz pensiju shēmām ar valsts iesaisti – pensiju 1. līmeni jeb valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu un pensiju 2. līmeni jeb valsts fondēto pensiju shēmu. Savukārt, samazinoties nodokļu maksātāju skaitam, kā arī paaugstinoties mūža ilgumam, tieši brīvprātīgā pensiju shēma jeb pensiju 3. līmenis nākotnē būs noteicošais,” uzsver J.Jērāne. „Tuvojoties gada nogalei, ir būtiski atgādināt, ka par 2014. gadā veiktajām iemaksām pensiju 3. līmenī jau 2015. gada sākumā ir iespēja Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt deklarāciju, lai atgūtu 24% iedzīvotāju ienākuma nodokli likumdošanā noteiktajā kārtībā un apjomā. Turklāt, izmantojot gan pensiju 3. līmeni, gan uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, iespējams dubultot saņemamo nodokļa atmaksas apjomu.”
