Krievijas rubļa kurss pret eiro pašlaik ir par 15% zemāks nekā pirms gada un par 11% zemāks nekā šī gada sākumā, un Neatkarīgās aptaujātie eksperti pieļauj vēl dramatiskāku rubļa kursa kritumu nākotnē. Tas dara raizes Latvijas uzņēmumiem, kuri joprojām pārdod savu produkciju šajā valstī.
Valūtas maiņas punktos Latvijā par 1 eiro vakar varēja dabūt aptuveni 49 Krievijas rubļus. Lai gan skaitliski tā izskatās ievērojama summa, par šādu naudu Krievijā neko daudz nevar nopirkt. Portāls mk.ru vēsta, ka septembra beigās ekonomiskās klases veikalos Krievijā piena litrs maksājis vidēji 31,90 rubļus, Krievijas siera kilograms – 295,90 rubļus, vista – 119,90 rubļus gabalā, kartupeļi – 15,90 rubļus kilogramā. Pēdējo divu mēnešu laikā pārtikas cenas Krievijā kāpušas no 2 līdz 8%. Ierēdņi lēšot, ka kopumā 2014. gadā pārtikas cenu kāpums varētu sasniegt 12–13%. Šādos pieaugošu cenu un konkurences apstākļos Krievijā turpina darboties daļa Latvijas uzņēmumu.
Līdz ar Krievijas rubļa vērtības kritumu jau piekto mēnesi pēc kārtas samazinās preču eksporta vērtība uz Krieviju. Swedbank aplēses liecina, ka šī gada 7 mēnešos Latvijas preču eksports uz Krieviju ir nokrities par 5,8%, tai skaitā arī rubļa vājuma dēļ. «Eksporta apjomu kritums uz Krieviju šobrīd galvenokārt saistīts ar rubļa vērtības samazinājumu attiecībā pret eiro, kas padara Latvijas preču eksportu dārgāku un veicina Krievijas ekonomikas izaugsmes tempu mazināšanos, kas negatīvi ietekmē pieprasījumu pēc Latvijas precēm,» skaidroja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Maija Straupmane.
SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš uzskata, ka Krievijas rubļa vērtības kritumam ir savi plusi un mīnusi. Līdz ar Krievijas rubļa vērtības kritumu Latvijai pirkt preces Krievijā ir kļuvis lētāk. «Diemžēl izejvielu tirgus globāli ir dolāros, tāpēc lētāks rublis negarantē lētākas izejvielas, ja cenas nofiksētas dolāros. Vinnē tie, kuri iepērkas rubļos, ar nosacījumu, ja pati cena rubļos netiek celta,» sacīja A. Lāriņš. Viņaprāt, lētākiem jākļūst arī ceļojumiem uz Krieviju, jo par vienu un to pašu eiro tagad var dabūt vairāk rubļu nekā pirms gada. Tai pašā laikā uzņēmumi, kas eksportē preces no Latvijas uz Krieviju, Krievijas rubļa vērtības krituma dēļ par saviem ražojumiem saņem mazāk eiro. «Tas ir slikti Latvijas ekonomikai, jo noturīgu ekonomikas izaugsmi ir labāk būvēt uz ražošanu un eksportu, nevis uz patēriņu un importu. Zaudējumi no valūtas maiņas eksportētājiem jākompensē ar cenas celšanu rubļos, kas Krievijā uz augšu ceļ inflāciju. Augstāka cena var samazināt pieprasījumu pēc Latvijas precēm,» bilda A. Lāriņš.
Neatkarīgās aptaujātiem uzņēmumiem, kuri eksportē produkciju uz Krieviju, jau nācies saskarties ar Krievijas rubļa vērtības kritumu. «Ar rubļa kursa nopietnu lejupslīdi rēķinājāmies jau aizvadītā gada nogalē, kopā ar mūsu partneriem plānojot pārdošanas budžetu 2014. gadam, un mūsu piesardzīgais plāns atbilst šī brīža rubļa kursam,» teica Latvijas balzams komercdirektors Valters Kaže.
***
VIEDOKĻI
Jānis ENDZIŅŠ, LTRK valdes priekšsēdētājs:
– Krievijas rubļa kursa kritums ļoti negatīvi ietekmē arīdzan Latvijas uzņēmumus, kuriem ir sadarbība ar šo kaimiņvalsti: eksports uz Krieviju kļūst neizdevīgs, jo īpaši jaunu preču eksports. Krievijas patērētājiem savukārt jārēķinās ar Eiropas Savienības izcelsmes preču sadārdzinājumu līdz pat 20%.
Lija STRAŠUNA, Swedbank vecākā ekonomiste:
– Ņemot vērā ģeopolitisko nestabilitāti un nenoteiktību, Krievijas ekonomikas vājumu un krītošās naftas cenas, visticamāk, rublis turpinās vājināties. Tas nozīmē, ka Latvijas eksportētājiem būs arvien grūtāk konkurēt Krievijas tirgū.
Valters KAŽE, Latvijas balzama komercdirektors:
– Latvijas balzama dzērienu piegādes partnerim uz Krieviju notiek saskaņā ar plānoto apjomu, tāpat nav pamata runāt par maksājumu kavēšanos. Viennozīmīgi liela loma ir tam, ka mūsu partneris ir vadošā nozares kompānija Krievijā ar lielu pārdošanas apjomu arī savos eksporta tirgos.
Ilze Šteinfelde
