25. septembrī Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītais tā sauktais „nolikto atslēgu princips” ir slikta ziņa mājsaimniecībām, kas vēlas aizņemties mājokļa iegādei. Nodrošinoties pret iespējamajiem zaudējumiem, bankas būs spiestas (tas būs ne tikai banku pašu lēmums, bet arī banku regulatora prasība) paaugstināt hipotekārā kredīta pirmās iemaksas apmēru. Tas apgrūtinās mājokļu pieejamību un var veicināt nevienlīdzību.

Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indeksa jaunākie aprēķini liecina, ka mājsaimniecībām Latvijā nepieciešami mazliet vairāk nekā 2 gadi, lai uzkrātu līdzekļus hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai. Skaidrs, ka grozījumu radītais pirmās iemaksas kāpums šo laika periodu paildzinās. Ģimenēm tas nozīmēs nepieciešamību ne tikai ilgāk krāt pirmajai iemaksai, bet arī ilgāk īrēt mājokli, kamēr tiek krāts. Turklāt palielinoties pieprasījumam, pastāv risks īres cenu pieaugumam, kas padarīs uzkrājumu veidošanu vēl grūtāku. Ieguvēji šajā ziņā būs īpašumu turētāji, kam jau pieder izīrējami mājokļi. Daudzos gadījumos tas nozīmē, ka notiks ienākumu pārdale par labu turīgajiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir izīrējami īpašumi. Manuprāt, tas ir pretēji tam, ko pēdējā laikā ļoti bieži dzirdam no politiķiem, ka ir nepieciešams mazināt slogu uz mazturīgajiem. Šajās izmaiņās ir risks, ka turīgie kļūst turīgāki, bet nabadzīgie – nabadzīgāki. Piemēram, ģimenei, kas dzīvo ārpus Rīgas un vēlas sakrāt dzīvoklim tuvāk darba vietai Rīgā, tas nozīmētu aizvien mazākas iespējas savu ieceri īstenot.

Andrejs Semjonovs, Swedbank ekonomists