Lai nodrošinātu Krievijas gāzes nepārtrauktu tranzīta uz Eiropu ziemas periodā, Ukrainai nepieciešamas iesūknēt savās krātuvēs kā minimums 19,5 miljardus kubikmetru gāzes. Cik kurināmā krātuvēs atrodas pašlaik, nav zināms.
Iepriekš Ukraina piedāvāja ES divas iespējamās izejas no izveidojušās situācijas. Viens no variantiem paredzēja atļaut Eiropas kompānijām iepirkt gāzi tieši pie robežas ar Krieviju, bet glabāt to Ukrainas krātuvēs. Otrs risinājums būtu kredīta piešķiršana Ukrainas „Naftogaz” 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā.
Tomēr 19. jūnijā ES samita laikā Eiropas Komisijas priekšsēdētjs Žozē Manuels Barrozu paziņoja, ka Eiropas Savienībai nav līdzekļu, kurus piešķirt Ukrainai Krievijas gāzes apmaksāšanai. Vēlāk noskaidrojās, ka palīdzēt Ukrainai tāpat nav gatavas nedz ASV, nedz Pasaules banka, nedz Starptautiskais Valūtas fonds. Krievija vairākkārt izteikusi gatavību piešķirt Ukrainai kredītu kurināmā iegādei, taču tikai ar noteikumu, ka kredītriskus ar Maskavu dalīs Eiropas Savienība.
26. jūnijā „Gazprom” valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers paziņoja, ka jūnijā Ukraina krasi samazinājusi gāzes iesūknēšanu savās pazemes krātuvēs. No starpvalstu līgumā paredzētajiem 3,4 miljardiem kubikmetru gāzes, Ukraina šim mērķim pieprasīju tikai 1,1 miljardu kubikmetru.
Jāpiebilst, ka atbilstoši kontrakta starp „Gazprom” un „Naftogaz” nosacījumiem, Ukrainas puses jāsamaksā par piegādāto gāzi ne vēlāk kā nākošā mēneša septītajā datumā. Pretējā gadījumā Krievijai ir tiesības pieprasīt no Ukrainas simtprocentīgu priekšapmaksu par gāzes piegādēm.
Avots: www.2v.lv