Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie noteikumi par veselības pārbaudēm personām, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem.
Izstrādājot šos noteikumus, ārstam tiek noteikts stingrāks medicīniskais regulējums, kas liek vērst uzmanību vairāk uz psihiskām saslimšanām un stingrāk uzraudzīt dažādus psihiskās veselības robežstāvokļus.
Līdz šim spēkā esošajos normatīvajos aktos nebija atrunātas konkrētas medicīniskās pretindikācijas (slimības un veselības problēmas) ieroču atļauju saņemšanai un veselības pārbaužu veikšanai, tāpēc noteikumi turpmāk nosaka medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem un kārtību kādā tiek veiktas veselības pārbaudes un kārtību, kādā persona nosūtāma uz veselības pārbaudēm.
Minētie noteikumi ietekmēs personas, kas nākotnē plāno saņemt ieroču atļaujas vai attiecīgas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem.
Noteikumi nosaka, ka pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi pēc personas izvēles veic ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā persona ir reģistrēta un kura veselības aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus, pamatojoties uz psihiatra un narkologa atzinumu, vai ārstu komisija, kuru vada ģimenes ārsts vai internists un kuras sastāvā ir neirologs, oftalmologs, otolaringologs, ķirurgs vai traumatologs ortopēds, psihiatrs un narkologs.
Katram pacientam, veicot veselības pārbaudi, tiek aizpildīta veselības pārbaudes karte kas ietver pacienta sniegto informāciju par saslimšanām pēdējo trīs gadu laikā, medikamentu lietošanu, hroniskām slimībām, kā arī veselības pārbaudes laikā konstatētos objektīvās atradnes datus un atzinumu par personas veselības stāvokli. Aizpildītā Veselības pārbaudes karte tiek pievienota pacienta medicīniskajai dokumentācijai un uzglabāta ārstniecības iestādē, kurā tika veikta veselības pārbaude.
Ja nepieciešams konkrētās personas veselības stāvokļa izvērtēšanai, ģimenes ārsts, psihiatrs, narkologs vai ārstu komisija personu nosūta veikt papildu izmeklējumus vai psiholoģisko īpašību pārbaudi pie klīniskā psihologa, un pieprasa citu specialitāšu ārstu atzinumus.
