Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) lauksaimniecības zemes Latvijā sadārdzinājušās vairākas reizes, Rīgas apkārtnē pat 15 reižu.
Lielākā ietekme uz zemes cenas pieaugumu bijusi gan spekulatīvajiem darījumiem ar zemi, to uzpērkot ārvalstu kompānijām, gan biogāzes staciju darbībai, gan arī pašu lauksaimnieku aizvien pieaugošajai konkurencei par labākajām lauksaimniecības zemēm.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) 26 reģionālie biroji, aptaujājot lauksaimniekus par lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenām un zemes nomas cenas izmaiņām, salīdzināja iegūtos datus ar identisku pētījumu, kas tika veikts 2004. gadā, Latvijai iestājoties ES. «LLKC jau pirms desmit gadiem prognozēja pašreiz notiekošos procesus zemes tirgū, bet rīcība, kas tos novērstu, diemžēl nākusi par vēlu. Zemes iegādes kreditēšanas programma darbu sāka tikai pirms nepilniem diviem gadiem, bet diskusijas par zemes iegādes ierobežojumiem notiek tikai tagad,» uzsvēra LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Saskaņā ar LLKC pētījumu visstraujākais zemes cenas kāpums noticis Zemgalē, kā arī Latvijas ziemeļaustrumos – Gulbenes, Valkas, Alūksnes reģionos. Neatkarīgās aplēses liecina, ka vidēji Latvijā lauksaimniecības zemes cenas kopš 2004. gada pieaugušas seškārt.
«Pēdējo desmit gadu laikā straujākais cenu kāpums noticis tajās teritorijās, kur notiek aktīva lauksaimnieciskā darbība un izbūvētas biogāzes stacijas, kuru darbināšanai nepieciešams liels daudzums zaļmasas. Liela ietekme ir arī starpniekiem – gan ārvalstu, gan vietējiem zemes uzpircējiem. Konkrēta zemesgabala cenu ietekmē gan tas, cik labā lauksaimniecības stāvoklī tā ir, gan atrašanās vieta (cik viegli tai piekļūt) un vēl citi apstākļi,» skaidroja M. Cimermanis.
Kā norāda LLKC konsultāciju biroju eksperti, biogāzes staciju darbībai īpaši liela ietekme uz zemes cenām ir bijusi Daugavpils, Rēzeknes, Liepājas, Gulbenes, Limbažu, Dobeles un Bauskas apkārtnē. Savukārt Krāslavā, Preiļos un Liepājā aktīvi darbojas ārvalstu zemes uzpircēji. Pierīgas apkaimē, īpaši Ādažos, cenas ietekmējusi augošā piepilsētas apbūve – lauksaimniecības zeme tikusi pirkta ar nolūku to transformēt par apbūves zemi.
Savukārt pētot zemes nomas maksas, LLKC speciālisti secinājuši, ka zemes nomas cenas Latvijā ir ļoti atšķirīgas un lielā mērā tās atkarīgas no zemes nomnieka un iznomātāja savstarpējām attiecībām – ja tās ir labas, nomas cena parasti tiek noteikta zemes nodokļa apmērā. Arī zemes nomas cenas daudzviet ietekmē biogāzes staciju darbība – to īpašnieki bieži vien pārsola vietējos zemniekus, piedāvājot augstu nomas cenu. Augstākas zemes nomas cenas bieži vien nosaka ārvalstu zemes īpašnieki, iznomājot zemi vietējiem lauksaimniekiem, šādus gadījumus LLKC speciālisti fiksējuši Liepājas pusē, Rēzeknes apkaimē, kā arī dažviet Vidzemē.
«Pēdējo desmit gadu laikā skaidri redzams, ka zemes nomas cenas apmēru nosaka ES atbalsta maksājumi par hektāru. Nav godīgi, ka lauksaimniekiem, kuri strādā uz nomas zemēm, ES atbalstā saņemtā summa jāsamaksā par zemes nomu, tādējādi ES lauksaimniecībai paredzētais atbalsts nonāk nevis ražotāja, bet gan zemes īpašnieka rīcībā. Manuprāt, būtu nepieciešams panākt, lai ES atbalsts būtu saistīts nevis ar zemi, bet ar saimniecisko darbību,» uzskata M. Cimermanis.
***
– Dārgāko lauksaimniecības zemju tops 2014. gadā, eiro/ha
Jelgavas 4250
Dobeles 3272
Bauskas 2850
Rīgas 2133
Liepājas 1770
Kuldīgas 1700
Saldus 1600
Valmieras 1564
Ventspils 1423
Ogres 1423
– Lielākais lauksaimniecības zemju cenu pieaugums 10 gadu laikā, cenas izmaiņas reizēs
Rīgas 15,02
Jelgavas 14,96
Alūksnes 13,28
Aizkraukles 12,76
Bauskas 11,45
Liepājas 8,31
Madonas 8,27
Gulbenes 7,96
Dobeles 7,69
Valmieras 7,34
Avots: LLKC, Neatkarīgā, Ilze Šteinfelde
