Eiropas banku Vienotās uzraudzības mehānisma (SSM) topošā vadītāja Daniela Nuī brīdinājusi, ka pēc gaidāmajiem tā dēvētajiem stresa testiem vājām eirozonas bankām tiks ļauts bankrotēt. Testiem tiks pakļautas arī astoņas Latvijas tirgū strādājošas bankas, tāpēc «Apollo» vēlējās noskaidrot, kā šie testi varētu ietekmēt Latvijas kredītiestādes.

«Eiropas Savienības (ES) mēroga stresa testā, ko veiks šī gada maija beigās un jūnija sākumā, iekļautas 124 bankas. Šobrīd notiek darbs pie stresa testu metodoloģijas un iespējamo scenāriju izstrādes, līdz ar to prognozēt precīzu stresa testu iznākumu pagaidām ir pāragri,» «Apollo» skaidroja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza.

«Kas attiecas uz Latvijas banku sektoru, mūsu kredītiestādes ir gatavas bargiem stresa testu scenārijiem, jo banku sektors ir labi kapitalizēts un izveidoti pietiekami uzkrājumi iespējamo risku mazināšanai,» uzsver Auza.

«To apliecina arī banku sektora raksturojošie stabilitātes rādītāji. Latvijas banku likviditātes rādītājs saglabājas augsts – 2013.gada beigās tie bija 64.4% (minimālā prasība – 30% ), savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs bija 18.9% – vairāk nekā divas reizes pārsniedzot minimālo prasību 8%. Tas ir labs rādītājs, salīdzinot arī ar eirozonas banku kapitāla vidējo pietiekamības rādītāju, kas ir aptuveni 15%,» sacīja FTKT pārstāve.

No Latvijas bankām šajā stresa testā ir iekļauta AS «ABLV Bank», savukārt Latvijā strādājošās pārrobežu banku grupas tiks testētas konsolidētā līmenī. Tās ir – «Danske Bank», «DNB Bank» ASA, «Nordea Bank» AB, «Skandinaviska Enskilda Banken» AB jeb SEB, «Swedbank» AB, «Pohjola Bank» plc un «Svenska Handelsbanken» AB. Tas nozīmē, ka stresa testu rezultātos kā daļa no pārrobežu banku grupas būs iekļauti arī šo grupu meitasuzņēmumi un filiāles.

Individuālos banku stresa testa rezultātus EBA plāno publicēt šā gada oktobra beigās. Šī nav pirmā reize, kad Eiropas līmenī tiek veikts kopējs stresa tests – tādus veica arī 2009., 2010. un 2011.gadā. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka un pašas bankas veic regulārus stresa testus, modelējot iespējamos tirgus attīstības scenārijus.

«Eiropā šobrīd tiek veidota sistēma, kas vērsta uz stabilitāti, uzraudzīšanu, regulēšanu un lielāku kredītiestāžu pamatkapitālu,» komentējot Nuī pausto, ka vājām eirozonas bankām turpmāk ļaus bankrotēt, sacīja Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) pārstāve Baiba Melnace.

Atbildot uz jautājumu, vai Eiropas banku uzraugu jaunā apņemšanās «ļaut daļai banku kontrolēti pazust» neietekmēs Latvijas bankas, viņa atbildēja, ka balstoties uz FTKT sniegto informāciju, nevienai no Latvijas bankām šobrīd nav tādu problēmu, kas vedinātu domāt par to nestabilitāti.

Jautāta, vai jaunie noteikumi būtu novērsuši «Parex» bankas un «Latvijas Krājbankas» nonākšanu bankrota priekšā, ja tie būtu spēkā jau toreiz, Melnace atbild, ka «tā būtu zīmēšana ar pirkstu» un atzīmē, ka arī toreiz spēkā bija vienotais Eiropas Banku regulējums, vēl piebilstot, ka «Krājbanka» bankrotēja krimināla rakstura nodarījuma dēļ un nav salīdzināma ar «Parex» bankas gadījumu.

«Apollo» sazinājās arī ar vairāku komercbanku pārstāvjiem, taču viņi atteicās komentēt banku uzraudzības iestāžu darbu.

Stresa tests tiks veikts 124 ES bankām, kas aptver vismaz 50% no dalībvalstu banku sektora. Pārrobežu banku grupas tiks testētas konsolidētā līmenī. Ņemot vērā šā stresa testa mērķus, 2014.gada ES mēroga banku stresa tests tiks veikts, pamatojoties uz pieņēmumu, ka bankas bilance tiek fiksēta 2013.gadā un ir nemainīga visu novērtēšanas posmu. Tas nozīmē, ka stresa testa laikā tiek pieņemts, ka trīs gadus ir nemainīgs biznesa modelis un nav jaunas izaugsmes. ES banku noturību novērtēs triju gadu laika posmā – no 2014.līdz 2016.gadam. Stresa testu veiks nacionālās uzraudzības iestādes sadarbībā ar bankām.

Visām testā iesaistītajām bankām būs jāpārbauda noteikti riski, tostarp kredītrisks, tirgus risks, valsts risks, vērtspapirizēšana un finansējuma izmaksas. Tiks vērtēti gan tirdzniecības portfeļa, gan banku portfeļa aktīvi, tai skaitā ārpus bilances darījumu riski. Nacionālās banku uzraudzības iestādes var iekļaut papildu riskus, piemēram, valstij piemītošus individuālus riskus. Šādos gadījumos rezultāti jāiekļauj stresa testu rezultātu publikācijā, lai būtu atsevišķi pieejams šo risku ietekmes izvērtējums.