Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri saskārušies ar finanšu krāpniecības mēģinājumiem, arvien saglabājas augsts – vairākums jeb 85% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši krāpnieku uzbrukumus, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.
Lielākā daļa aptaujāto (58%) norādījuši, ka finanšu krāpniecības mēģinājumus piedzīvojuši pāris reizes gadā, savukārt 17% ar tiem saskārušies katru mēnesi. 8% iedzīvotāju norādījuši, ka ar krāpniekiem nākas saskarties pat katru nedēļu. Aptaujas rezultāti liecina par vēl kādu tendenci – finanšu krāpniecības mēģinājumus visvairāk pieredzējuši iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem.
“Arvien liels skaits Latvijas iedzīvotāju ikdienā saskaras ar dažādiem krāpniecības mēģinājumiem, un vismaz reizi ir nokļuvuši krāpnieku redzeslokā. Ja raugāmies Baltijas valstu kontekstā, tad situācija ir līdzīga – Igaunijā ar finanšu krāpniecības mēģinājumiem ir saskārušies 86% aptaujāto, savukārt Lietuvā – 79%. Ņemot vērā, ka krāpnieku aktivitāte turpina pieaugt un tiek novērotas arvien jaunas krāpšanas shēmas, būtiski ir ikvienam iedzīvotājam saglabāt piesardzību un modrību, sekot līdzi izglītojošām un informējošām ziņām medijos un sociālajos tīklos par arvien jaunām krāpniecības metodēm. Īpaši rūpīgi aicinām sekot līdzi savām darbībām, vienmēr pārbaudot saņemto informāciju īsziņas, e-pasta, telefonzvana vai citā veidā un tās patiesumu, kā arī pievērsiet uzmanību, kāda darbība tiek apstiprināta ar autentifikācijas rīku (Smart-ID, kodu kalkulatoru vai citu),” atgādina Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Zvana, sūta e-pastus un SMS ziņas – biežāk izmantotie krāpnieku saziņas kanāli
Krāpnieki savu mērķu īstenošanai izmanto dažādas platformas. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji saskārušies ar krāpnieciskiem telefona zvaniem – to norādījuši 65% aptaujāto. Tāpat krāpnieki ar saviem upuriem mēdz sazināties ar e-pastu starpniecību – krāpnieciskas ziņas pērn saņēmuši teju puse iedzīvotāju (46%). Trešdaļa jeb 34% iedzīvotāju norādījuši, ka krāpnieki ar tiem sazinājušies arī sūtot SMS īsziņas tālrunī.
“Saziņas kanāli, ar kuru palīdzību krāpnieki cenšas sasniegt iedzīvotājus, ir visdažādākie. Lai iegūtu pēc iespējas lielāku laupījumu, platforma, ar kuras palīdzību tiek uzrunāti potenciālie upuri, bieži vien tiek izvēlēta atbilstoši iedzīvotāju vecumam vai interesēm. Piemēram, krāpnieciskus telefona zvanus galvenokārt saņēmuši iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem, turpretim ar krāpniecības mēģinājumiem sociālo tīklu platformās visvairāk saskārušies jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem,” stāsta Marija Celma.
Kā atpazīt krāpniecības mēģinājumu?
Lai nekļūtu par krāpnieku upuri, svarīgi ir saglabāt piesardzību un kritiski izvērtēt jebkuru saziņu. Visbiežāk krāpnieki uzdodas par bankas, policijas, telefonopertoru vai valsts iestāžu pārstāvjiem, taču svarīgi atcerēties, ka šo iestāžu darbinieki jums nezvanīs un nerakstīs e-pasta ziņas, lai noskaidrotu konta vai maksājumu kartes datus, piemēram, kartes numuru vai CVV drošības kodu maksājumu kartes aizmugurē. Tāpat vienmēr pārbaudiet sūtītāja e-pasta adresi un pievērsiet uzmanību saziņā izmantotajai valodai – nereti finanšu krāpnieki ir citu valstu iedzīvotāji un saziņai visbiežāk izmanto krievu valodu.
Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri vai jums rodas aizdomas par krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un policijai par notikušo.