Vairākums (82%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka azartspēļu zāļu slēgšana nemazinās azartspēļu patēriņu. Minētā aptauja, kuru īstenoja kompānija “Norstat Latvia”, ir daļa no Latvijas Spēļu biznesa asociācijas uzsāktās informatīvas kampaņas “Maldi par Valdi”, kuras mērķis ir kliedēt mītus, kas saistās ar azartspēlēm Latvijā.
Jautāti, kā mainītos azartspēļu patēriņš, slēdzot visas spēļu zāles, 42 % iedzīvotāju uzsvēra, ka cilvēki turpinās spēlēt azartspēles internetā. Līdzīgam aptaujāto īpatsvaram (40%) ir pārliecība, ka veidosies nelegālās azartspēļu zāles. Grūti atbildēt bija 11% respondentu. Savukārt tikai 7 % aptaujāto uzskata, ka, slēdzot spēļu zāles, cilvēki pārtrauks spēlēt azartspēles.
Pēc Veselības ministrijas pētījuma datiem visbiežāk azartspēles spēlē vīrieši – internetā pārsvarā vecumā no 25 līdz 34 gadiem, bet klātienē spēļu zāles ir populārākas vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Visbiežāk azartspēles spēlē izglītoti vīrieši ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, kura sarunvaloda ir latviešu. “Tas ir maldīgs priekšstats, ka interese par azartspēlēm ir tikai neizglītotā vai mazturīgā auditorijā, jo vismaz katrs otrais aptaujātais kaut reizi ir spēlējis vienu no azartspēļu veidiem par naudu. Kļūdains ir arī pieņēmums, ka cilvēki pārtrauks patērēt azartspēles, ja tās aizliegs klātienē un slēgs spēļu zāles,” pauž Latvijas Spēļu biznesa asociācijas Arnis Vērzemnieks.
Aptaujā noskaidrots, ka vairākums (78 %) respondentu azartspēles uzskata par izklaides veidu vai hobiju. Vien 17 % iedzīvotāju tās saista ar naudas pelnīšanas avotu. Cilvēku attieksme mainās, jo, piemēram, aptaujā, kas veikta 2019. gadā, gandrīz puse (48 %) respondentu atzina, ka ir spēlējuši azartspēles, lai nopelnītu naudu. Iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem pārliecinoši spēj izšķirt, ka azartspēles ir izklaides veids, ko apliecina 72 % respondentu. Savukārt, iedzīvotājiem no 60 līdz 74 gadiem šobrīd ir vissliktākā izpratne, jo šajā vecuma grupā tikai 65 % iedzīvotāju uzskata, ka azartspēles ir izklaides veids.
“Sabiedrībā joprojām novērojam vairākus iesakņojušos stereotipus. Nozare gadu laikā ir būtiski mainījusies, tāpat mainījušies ir arī spēlētāju paradumi, tomēr politiķi kultivē kļūdainus pieņēmumus, nevis ieklausās ekspertu viedoklī. Tāpēc sākam informatīvu kampaņu, lai kliedētu mītus par nozari,” norāda A. Vērzemnieks.
Biedrības “Skalbes” Atbalsta tālruņa azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem koordinatore Santa Laimiņa norāda: “Aptaujā redzams, ka cilvēki atpazīst azartspēļu atkarību kā slimību, tomēr īsti nav informēti par atkarības veidošanās pamatprincipiem un daudzo faktoru kopumu, piemēram, iedzimtību, smagu psihi traumējošu pieredzi, atrašanos vardarbīgās attiecībās ģimenē u.c. Tālāka sabiedrības informēšana par faktoru kopumu, kas rada ievainojamību pret azartspēļu atkarību, iespējams palīdzēs atpazīt kādam šo ievainojamību sevī un atturēties no azartspēlēm”.
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas informatīvās kampaņas “Maldi par Valdi” ietvaros iecerēts sabiedrībā veicināt izpratni par atbildīgu spēli, atkarības pazīmēm, kā arī darīt zināmas atbalsta iespējas atkarības rašanās gadījumā. Kampaņas mērķis ir kliedēt maldus un sniegt objektīvu informāciju par nozari, azartspēlēm un to atkarību.
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas informatīvās kampaņas “Maldi par Valdi” ietvaros aptauja sadarbībā ar kompāniju “Norstat” realizēts šī gada aprīlī, intervējot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
