Laikā, kad piedzīvojam dažādus globālus ģeopolitiskos un ekonomiskos satricinājumus un to sekas (Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācija u.c.), ir būtiski neatstāt novārtā emocionālās veselības jautājumus gan dzīvē kopumā, gan arī darba vidē.

Lai arī uzņēmumiem un iestādēm ikdienā ir dažādas aktualitātes un prioritātes, tomēr jāpatur prātā, ka aiz visiem procesiem atrodas cilvēks – ikviens darbinieks un vadītājs, līdz ar to strādājošo emocionālajai labsajūtai darbā, t.i., spējai justies labi, darboties efektīvi un produktīvi, ir būtiska loma un nozīme.

Pētījumu kompānija Kantar šajā kontekstā veica aptauju, kurā noskaidroja, kā strādājošie Latvijā vērtē savu emocionālo labsajūtu tieši darbā, kā arī lūdza darbiniekiem sniegt skaidrojumu sava vērtējuma iemesliem.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka vairums (76%) strādājošo savu emocionālo labsajūtu darbā vērtē kopumā pozitīvi (tostarp 53% vērtē “drīzāk pozitīvi” un 23% – “pozitīvi”), kamēr aptuveni 1/5 jeb 18% darbinieku to vērtē kopumā negatīvi (tostarp 14% vērtē “drīzāk negatīvi” un 4% – “negatīvi”).

Dati iezīmē sakarību, ka pašlaik strādājošie darbā (76%) emocionāli jūtas salīdzinoši labāk nekā «dzīvē» kopumā (65%)*. Iespējams, tas skaidrojams ar apstākli, ka darbs cilvēkiem sniedz zināmu stabilitātes, prognozējamības, procesu ietekmējamības, arī prieka un gandarījuma sajūtu, vismaz salīdzinot ar pašlaik strauji mainīgo, salīdzinoši grūtāk ietekmējamo un “nedrošo” apkārtējo situāciju.

Jāatzīmē, ka savu emocionālo labsajūtu darbā salīdzinoši pozitīvāk vērtē darbinieki ar augstiem personīgajiem (1001 EUR un vairāk) ienākumiem, tie nodarbinātie, kuri savu pašreizējo darba slodzi vērtē kā atbilstošu, kā arī strādājošie, kuri kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu. Interesanti, ka arī tie darbinieki, kuri strādā tikai no mājām (87%) biežāk nekā vidēji savu pašreizējo emocionālo labsajūtu darbā raksturo kā kopumā pozitīvu.

Savukārt caurmērā negatīvāk savu emocionālo labsajūtu darbā vērtē darbinieki ar zemiem personīgajiem (līdz 301 – 500 EUR) ienākumiem, strādājošie, kuri savu pašreizējo darba slodzi vērtē kā pārāk zemu vai pārāk augstu un kuri ar savu pašreizējo darbu kopumā nav apmierināti.

Galvenie pozitīvas emocionālās labsajūtas darbā vērtējuma iemesli ir: labas attiecības ar kolēģiem (labs mikroklimats), darba stabilitāte, kā arī darba un darba satura pievilcīgums
Jautāti, kādi ir pozitīvas emocionālās labsajūtas darbā vērtējuma iemesli, izkristalizējas trīs galvenie, un tie ir: labas attiecības ar kolēģiem (labs mikroklimats), darba stabilitāte, kā arī darba un darba satura pievilcīgums. Šos trīs faktorus kā galvenos pozitīvas emocionālās labsajūtas darbā vērtējumam ir nosaukuši vairāk nekā 1/3 darbinieku.

Vairāk nekā 1/4 darbinieku emocionālo labsajūtu darbā pozitīvi ietekmē fakts, ka vispār ir darbs, ir labs darba un privātās dzīves līdzsvars, labas attiecības ar tiešo vadītāju un, ka darbinieki darbā kopumā jūtas labi.

Savukārt aptuveni katram piektajam darbiniekam emocionālo labsajūtu darbā pozitīvi ietekmē optimāla darba slodze, iespēja strādāt attālināti, arī labs atalgojums (t.sk. bonusi), novērtējuma un atbalsta sajūta un darbā gūtā prieka un gandarījuma sajūta.

Aptuveni katrs desmitais darbinieks darbā jūtas pozitīvāk, ja tiek piedāvātas apmācību iespējas, kā arī izaugsmes un karjeras iespējas.

Aplūkojot pozitīva vērtējuma iemeslus sīkākās sociāli demogrāfiskās grupās iezīmējas vairākas interesantas sakarības – tā redzams, ka, darba stabilitāte kā iemesls pozitīvam emocionālās labsajūtas vērtējumam, salīdzinoši biežāk minēta gados jauno darbinieku (18-24 g.v.) un strādājošo ar augstiem personīgajiem (1001 EUR un vairāk) ienākumiem, vidū.

Savukārt to, ka patīk darbs un darba saturs, salīdzinoši biežāk ir minējuši vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, darbinieki ar augstiem personīgajiem (1001 EUR un vairāk) ienākumiem, nodarbinātie, kuri strādā vairāk par “normālo” jeb standarta darba laiku (41 un vairāk stundas mēnesī), kā arī tie, kuri strādā «hibrīddarba» režīmā.

Par to, ka vispār ir darbs, vidēji biežāk priecājas darbinieki ar pamatizglītību, kamēr labu darba un privātās dzīves līdzsvaru biežāk nekā caurmērā kā iemeslu pozitīvam emocionālās labsajūtas vērtējumam uzsver darbinieki, kuri strādā mazāk par “normālo” jeb standarta darba laiku (1- 39 stundas mēnesī).

Aplūkojot sociāli demogrāfiskās grupas, kuras pozitīvāk nekā kopumā vērtē iespēju strādāt attālināti, atklājas, ka šis aspekts salīdzinoši biežāk ir uzsvērts tieši to darbinieku vidū, kuri pašlaik jau strādā «hibrīddarba» vai tikai attālināta darba režīmā. Tāpat šo aspektu vidēji biežāk ir minējušas arī sievietes, darbinieki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, Rīgā un Pierīgā dzīvojošie, strādājošie ar augstāko izglītību, vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, darbinieki ar augstiem personīgajiem (1001 EUR un vairāk) ienākumiem, pakalpojumu nozarē un NVO nodarbinātie, kā arī lielo uzņēmumu (250 un vairāk) darbinieki.

Galvenie negatīvas emocionālās labsajūtas darbā vērtējuma iemesli ir: augsts stresa līmenis, neatbilstošs atalgojums un nepietiekošas darba devēja rūpes par darbiniekiem
Lūgti novērtēt, kādi ir negatīvas emocionālās labsajūtas darbā vērtējuma iemesli, atklājas, ka trīs galvenie iemesli tam ir: augsts stresa līmenis, neatbilstošs atalgojums un nepietiekošas darba devēja rūpes par darbiniekiem.

Kantar personāla pētījumu eksperte, socioloģe Signe Kaņējeva, komentējot pētījuma rezultātus, skaidro: “Stresa neesamība un rūpes par darbiniekiem strādājošo vidū savā ziņā tiek uztverti kā “higiēnas faktori” – tie nav minēti starp galvenajiem iemesliem pozitīvas emocionālās labsajūtas vērtējumam, bet tikko tie darba vidē iztrūkst vai “neizpildās” – tā emocionālā labsajūta darbinieku vidū tiek vērtēta negatīvāk”.

Aptuveni ceturtajai daļai darbinieku emocionālo labsajūtu negatīvi ietekmē tas, ka ir pārāk liela darba slodze, prieka un gandarījuma sajūtas trūkums, garīgās veselības problēmu parādīšanās (piem., trauksme), novērtējuma un atbalsta sajūtas, kā arī stabilitātes un drošības sajūtas trūkums.

“Kā zināms, ilgstošs stress, paaugstināta slodze, atbalsta trūkums, augsta atbildības sajūta, izolēšanās, kā arī nepietiekama atpūta, var novest pie enerģijas izsīkšanas un noguruma sajūtas, kas savukārt var veicināt izdegšanas sindromu, līdz ar to šiem jautājumiem darba vidē ir jāpievērš uzmanība”, norāda S. Kaņējeva.

Savukārt aptuveni katram piektajam darbiniekam emocionālo labsajūtu negatīvi ietekmē fakts, ka ir nesakārtota daba vide, nav izaugsmes un karjeras iespējas (arī šis, šķiet, darbinieku vidū drīzāk tiek uztverts kā “higiēnas faktors”, kam jāpiemīt “pēc noklusējuma” – starp pozitīvas labsajūtas vērtējuma iemesliem tas minēšanas biežuma ziņā atrodas listes “lejasgalā”), kā arī nav darba un privātās dzīves līdzsvara.

Jāuzsver, ka aptuveni katrs desmitais darbinieks jūtas emocionāli negatīvāk, jo nav iespēju strādāt attālināti.

Aplūkojot negatīva vērtējuma iemeslus sīkākās sociāli demogrāfiskās grupās, redzams, ka augstu stresa līmeni biežāk nekā vidēji ir minējuši darbinieki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, nodarbinātie, kuri strādā vairāk par “normālo” jeb standarta darba laiku (41 un vairāk stundas mēnesī) un savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu.

Kantar personāla pētījumu eksperte, socioloģe Signe Kaņējeva norāda: “Negatīvu emocionālās labsajūtas vērtējumu kontekstā iezīmējas arī attālinātā darba potenciālie riski jeb “ēnas puses” – attiecīgi garīgās veselības problēmas (piem., trauksme), kā vienu no negatīvā vērtējuma iemesliem caurmērā biežāk ir minējuši darbinieki, kuri strādā tikai attālināta darba režīmā (tikai mājās), lai gan, no otras puses, šīs grupas darbinieki savu emocionālo labsajūtu darbā biežāk nekā vidēji raksturo arī kopumā pozitīvi, jo šāds režīms ļauj ikdienā labāk salāgot darba un privāto dzīvi, kā arī strādāt efektīvāk un produktīvāk.”

Jāatzīmē, aspektu, ka nav iespējas strādāt attālināti, kā negatīvas emocionālās labsajūtas vērtējuma būtisku iemeslu, salīdzinoši biežāk ir minējuši tieši rīdzinieki.