Pēc pagājušajā gadā pārdzīvotā šoka, kad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, daļa iedzīvotāju izrādījās palikuši valstij parādā, daudzi strādājošie lūdza savam darba devējam algas aprēķinā nepiemērot neapliekamo minimumu, lai nepaliktu valstij parādā. Rezultātā šogad, pirmajās 12 dienās, kopš var iesniegt gada ienākumu deklarācijas, parādnieku skaits ir mazāks nekā pērn tādā pašā laika posmā. Tiesa, vidējā parāda summa gan ir augstāka.
Šogad iedzīvotāju aktivitāte, iesniedzot gada ienākuma deklarācijas, ir vēl lielāka nekā pagājušajā gadā. Pērn līdz 12. martam tika iesniegti aptuveni 392 tūkstoši deklarāciju, bet šogad tādā pašā laikā – 422 tūkstoši, kas ir aptuveni 8 procenti vairāk nekā pirms gada, NRA.lv atklāja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja.
Mazāk parādnieku
Pēc pagājušā gada skarbās mācības, šogad ir mazāks to deklarāciju īpatsvars, kurās iedzīvotājiem ir izveidojies nodokļu parāds, ko nav izdevies segt ar attaisnotiem dokumentiem. Pērn pirmajās 12 dienās iesniegtajās deklarācijās parāds bija aptuveni 35 tūkstošiem iedzīvotāju jeb 9 procentos no iesniegtajām deklarācijām, šogad – 31 tūkstotim iedzīvotāju jeb 7 procentiem. Neatkarīgās aprēķini liecina, ka iedzīvotāju vidējā parāda summa šogad, pēc datiem par pirmajām 12 dienām, ir 117 eiro, pagājušā gadā šādā periodā – 90 eiro. Tiesa, ievērojami pieaugusi arī naudas summa, ko valsts atmaksās – šogad, pēc datiem uz 12. martu, tie ir 89 miljoni eiro, pērn šādā pašā laikā – 72 miljoni eiro.
Papīru pamazām iznīdēs
Pirmajās divās nedēļās deklarācijas lielākoties tika iesniegtas elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanās sistēmu, savukārt papīra formātā, tai skaitā klātienē, iesniegti aptuveni 17 tūkstoši deklarāciju, kas ir apmēram 4 procenti no iesniegtajām deklarācijām. Taču vismaz tuvākā mēneša laikā deklarāciju pieņemšana norisināsies tikai elektroniski. Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 vīrusa dēļ, VID no šī gada 13. marta līdz 14. aprīlim visā Latvijā pārtrauc klientu apkalpošanu klātienē un atceļ visus ieplānotos publiskos pasākumus. Tas nozīmē, ka šajā laikā VID nesniegs klātienes pakalpojumus nedz VID klientu apkalpošanas centros, nedz vienotajos valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centros.
VID informē, ka iedzīvotāji visus VID pakalpojumus var saņemt elektroniski elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, kā arī zvanot uz VID konsultatīvo tālruni 67120000 vai arī uzdodot savu jautājumu rakstiski VID EDS sadaļā Sarakste ar VID.
Iespējams, nākotnē gada ienākumu deklarāciju iesniegšana norisināsies tikai elektroniskā vidē, jo Saeimas deputāti pirmajā lasījumā atbalstījuši grozījumus Nodokļu un nodevu likumā, kas paredz, ka iesniegumus VID nodokļu administrēšanas jautājumos no 2021. gada nodokļu maksātāji varēs iesniegt tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Šādi likuma grozījumi rosināti, lai paātrinātu informācijas apriti un samazinātu administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai. VID dati liecina, ka ik gadu apmēram 18 procenti no gada ienākumu deklarācijām tiek iesniegtas papīra veidā un to atbilstoša apstrāde VID 2017. gadā izmaksāja vairāk nekā divus miljonus eiro.
Virknei iedzīvotāju deklarāciju iesniegšana – obligāta
Gada ienākumu deklarāciju iesniegšana daļai iedzīvotāju ir obligāta, bet daļai – brīvprātīga (brīvprātīgi to izvēlas darīt tie, kuri vēlas atgūt attaisnotos izdevumus). Obligāti 2019. gada deklarācija līdz 1. jūnijam (ja personas kopējie 2019. gada ienākumi pārsnieguši 62 800 eiro – līdz 1. jūlijam) jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuriem saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā; tiem iedzīvotājiem, kuri veic saimniecisko darbību, piemēram, izīrē nekustamo īpašumu vai gūst ienākumus no profesionālās darbības; tāpat arī tiem iedzīvotājiem, kuri ienākumus gūst ārvalstīs. Tāpat pienākums iesniegt deklarāciju ir tiem, kuri ir guvuši ar nodokli neapliekamus ienākumus, kas kopumā 2019. gadā pārsniedz 10 000 eiro. Arī tad, ja ir gūti ienākumi, kuri apliekami ar 10 procenta nodokļa likmi, bet šis nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā, piemēram, ja ir bijuši ienākumi no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas fiziskai personai un ja ir gūti citi ar nodokli apliekami ienākumi, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, piemēram, no fiziskām personām, kas nav radniecībā līdz trešajai pakāpei, saņemti dāvinājumi virs 1425 eiro, deklarācija jāiesniedz obligāti.
VID atgādina, ka saimnieciskās darbības veicējiem jau kopš 2014. gada deklarācija obligāti jāiesniedz elektroniski. Ja to nav iespējams izdarīt no personiskā datora, datori ar bezmaksas interneta pieslēgumu pieejami VID klientu apkalpošanas centros, valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros un publiskajās bibliotēkās visā Latvijā.
Savukārt visi tie iedzīvotāji, kuri neatbilst minētajiem nosacījumiem un gada ienākumu deklarāciju vēlas iesniegt brīvprātīgi, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem – ārstniecību, izglītību, ziedojumiem, iemaksām pensiju fondos u.c. -, to var izdarīt līdz pat 2023. gada 16. jūnijam.
Ilze Šteinfelde
