Latvijā,» vēstuli portālam «Apollo» šādi sāk Uldis (vārds mainīts), kurš
ir 22 gadus vecs jaunietis, kas ilgstoši nespēj atrast darbu pat par
minimālo algu. Uldis vēstulē apraksta, cik grūti ir atrast jebkādu
darbu, nepieprasot nesamērīgas prasības.
«Pirms dažām nedēļām ziņu portālos lasīju, ka darba devēji lūdzas, lai pie viņiem nāktu strādāt, bet ka jaunieši uzstāda pārmērīgas prasības (lielu algu un citus labumus).
«Sāksim ar to, ka, pabeidzot skolu 2011.gadā, sāku aktīvi meklēt darbu. Līdz tam legāli biju strādājis tikai vasarā, turklāt ne ilgāk par vienu mēnesi. Ilgākais darbs bija skolas prakse aptuveni sešus mēnešus,» raksta Uldis.
Kopumā laikā no jūlija lūdz novembrim Uldis bija nosūtījis savu CV uz 30 vakancēm. Šajā laikā viņu uz pārrunām uzaicināja četri darba devēji. Visās intervijās viņš prasījis vismaz minimālo algu. «Visās pārrunās standarta atbilde – nedēļa laikā mēs jums atzvanīsim. Tā arī nevien nezvanīja,» norāda viņš.
«Novembrī, nosūtot kārtējo CV, saņēmu zvanu, ka tieku uzaicināts uz darba interviju. Devos uz interviju, kurā atkal teicu, ka vēlama vismaz minimālā alga. Atkal standarta atbilde – zvanīsim nedēļas laikā,» stāsta Uldis.
Šoreiz gan centieni atrast darbu izrādījās veiksmīgi. «Nebiju ne piecu minūšu gājienā no potenciālās darbavietas, kā jau zvana un saka, lai nāku atpakaļ. Uzreiz parakstīju darba līgumu par ļoti labu algu. Deva arī darba auto, telefonu, darba formu. Nedēļu ilgas apmācības un jāsāk strādāt. Pēc nedēļas bez īpašiem paskaidrojumiem atlaida no darba. Iemesls? Atrada labāku speciālistu,» – tā Uldis.
Jaunietis darbu turpināja meklēt vēl vairākus mēnešus, līdz februārī pieņēma lēmumu doties peļņā uz ārvalstīm. «Atgriezos Latvijā pēc desmit mēnešiem, cerībā, ka tomēr Latvijā darbu atradīšu.»
«Pienācis marts. Kopš atbraukšanas no Anglijas, Latvijā es esmu bijis uz divām darba intervijām. Zvanījuši man ir tikai trīs potenciālie darba devēji. Kopš atbraukšanas esmu bez darba. Esmu arī pieteicies NVA kā darba meklētājs – bez cerībām. Biju aizgājis uz vienu uzņēmumu, kur teica – darba nav, būtu labāk Anglijā palicis!»
«Darba devēji lūdzas, lai nāktu strādāt? Muļķības. Esmu sūtījis uz vienu uzņēmumu savu CV piecas reizes, kad tajā parādās vakances. Uz citu trīs, vēl uz citu četras reizes. Vienā uzņēmumā esmu bijis personīgi četras reizes – no šīm vietām neviens ne reizi nav atsaucies, kaut gan darbu piedāvā regulāri un varētu tur strādāt bez problēmām,» turpina Uldis.
Uldis uzskata, ka ir darījis visu, lai atrastu darbu. Viņš pauž neizpratni par tiem darba devējiem, kas apgalvo, ka nav kas strādā. «Nesaprotu, kur ir tie darba devēji, kas lūdzas, lai nāk strādāt vai neņem jauniešus, kuri prasa pārmērīgas algas?» – ar retorisku jautājumu jaunietis noslēdz savu stāstu.
