Šajā gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi1, salīdzinot ar 2018. gadu, pieauga par 6,8 %, sasniedzot 583 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2020. gadā veiktās aptaujas dati. Iedzīvotāju ienākumi pieauga krietni lēnāk nekā iepriekšējos gados, kad tie palielinājās attiecīgi par 11,7 % 2018. gadā un 11,8 % 2017. gadā.

Visaugstākie ienākumi bija Rīgā, kur tie sasniedza 690 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pierīgā tie sasniedza 657 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Zemgalē – 533 eiro mēnesī un Kurzemē – 494 eiro mēnesī. Viszemākie ienākumi bija Vidzemē (479 eiro mēnesī) un Latgalē (411 eiro mēnesī). Pilsētās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 614 eiro mēnesī un laukos – 515 eiro mēnesī.

Mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 5,8 % – no 389 eiro mēnesī 2018. gadā līdz 412 eiro mēnesī 2019. gadā. Savukārt ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 6,3 % – no 125 eiro mēnesī līdz 133 eiro mēnesī).

Ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos veidoja 70,6 % un sociālo transfertu īpatsvars – 22,8 %.

2019. gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 203 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – 1 290 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 353 eiro mēnesī (otrajā kvintiļu grupā) līdz 680 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā).

Straujāk pieaugot trūcīgāko (1. un 2. kvintiļu grupas) mājsaimniecību ienākumiem, ir nedaudz mazinājusies ienākumu nevienlīdzība. 2019. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā, kad šī ienākumu starpība bija 6,5 reizes. Džini koeficients pērn bija 34,5 %, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā, kad tas sasniedza 35,2 %.

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm6, Latvijā joprojām saglabājās augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija ceturtā augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2018. gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (40,8 %), Lietuvā (35,4 %) un Rumānijā (34,8 %), bet vidēji ES šis rādītājs bija 30,7 %. Arī kvintiļu attiecības indekss bija ceturtais augstākais ES. Augstāks kvintiļu attiecību indekss 2018. gadā bija Bulgārijā (8,1), Rumānijā (7,1) un Lietuvā (6,4), savukārt vidēji ES šis rādītājs bija 5,1.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir CSP 2020. gada ienākumu un dzīves apstākļu (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) aptauja, kas tika veikta no 1. februāra līdz 24. augustam.