2019. gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 151 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecību, kas ir par vienu eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Turpina samazināties izdevumu īpatsvars, kas veltīts mājokļa uzturēšanai – pērn mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 12,2 % no saviem ienākumiem (2018. gadā – 13,4 %).

Pierīgā lielākie izdevumi par mājokli, mazākie – Latgalē

Pierīgā mājsaimniecības par mājokli vidēji maksāja 185 eiro mēnesī, bet Rīgā – 172 eiro. Citos reģionos izdevumi bija mazāki: Zemgalē – 139 eiro, Kurzemē –132 eiro, Vidzemē – 121 eiro un Latgalē – 104 eiro mēnesī. Tā bija vidējā gada laikā maksātā summa, ņemot vērā gan silto sezonu ar zemākām, gan apkures periodu ar augstākām izmaksām.

Mājsaimniecībām, kas īrē mājokļus (no privātpersonām, pašvaldībām u.c.), izdevumi par dzīvesvietu bija vidēji 182 eiro mēnesī, savukārt Rīgā īrētos mājokļos dzīvojošajiem par mājokli bija jāmaksā ievērojami vairāk – 260 eiro mēnesī.

Piektdaļu no ienākumiem vientuļie seniori tērē mājoklim

Vidēji viena mājsaimniecība mājokļa uzturēšanai izdod 12,2 % no ienākumiem. Visvairāk mājokļa izmaksas ietekmēja vientuļos seniorus (no 65 gadiem) – viņi par mājokli tērēja 22,2 % no saviem ienākumiem. Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem izdevumi veidoja 19,4 % no ienākumiem, savukārt persona vecumā no 16 līdz 64 gadiem mājokļa uzturēšana iztērēja 18,7 % no ienākumiem.

Mājsaimniecībās, kurās dzīvo pāris, izdevumi mājoklim svārstās no 10,1 % viena bērna mājsaimniecībā līdz 11,7 % divu bērnu mājsaimniecībā. Pāris bez bērniem mājokļa izmaksām velta 11,0 % no ienākumiem.

Līdz 22 % samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuriem mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša

2019. gadā 22,0 % mājsaimniecību mājokļa izdevuma segšana bija ļoti apgrūtinoša, kas ir par 6 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā (28,0 %). Tajā pašā laikā ir palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kurām mājokļa izdevumu segšana bija nedaudz apgrūtinoša (no 47,6 % 2018. gadā līdz 48,7 % 2019. gadā), un to, kurām nebija grūtību segt mājokļa izdevumus (no 24,4 % 2018. gadā līdz 29,3 % 2019. gadā).
Pērn Zemgalē bija vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus – gandrīz trešdaļai (29,7 %) šī reģiona mājsaimniecību mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša, savukārt vismazākais šādu mājsaimniecību īpatsvars bija Rīgā – 16,7 %.

Vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem, un nepilnajām ģimenēm (viens pieaugušais ar bērniem). Mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt 39,5 % vientuļo vecākā gadagājuma cilvēku (vecumā no 65 gadiem) un 33,0 % nepilno ģimeņu. Starp daudzbērnu ģimenēm (pāris ar trim un vairāk bērniem) 20,9 % bijā tādu, kurām mājokļa izdevumi bija ļoti apgrūtinoši, un tas ir ievērojami vairāk, nekā starp pāriem ar vienu bērnu (9,8 %) un pāriem ar diviem bērniem (9,6 %).

Visvairāk komunālo maksājumu parādi ir nepilnajām ģimenēm, vismazāk – vientuļajiem senioriem

2019. gadā 8,6 % mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi ir bijuši parādi par komunālajiem maksājumiem. Visvairāk parādnieku par komunālajiem maksājumiem bija starp mājsaimniecībām, kur viens pieaugušais audzina bērnus (17,0 %), mājsaimniecībām, kur dzīvo viena persona vecumā līdz 64 gadiem (13,7 %), un pāriem ar trim un vairāk bērniem (11,2 %). Savukārt vismazāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem bija mājsaimniecībām, kur dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem (5,2 %), un pāriem bez bērniem (6,0 %).

Vērtējot mājokļa uzturēšanas izdevumus, tika iekļauti izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli, īri (īrniekiem), hipotekārā kredīta pamatsummu (tiem, kas par savu mājokli maksā hipotekāro kredītu), mājokļa apdrošināšanu u.c. izdevumus, kurus ir nepieciešams segt, lai mājoklī varētu dzīvot. Mājokļa izdevumos netika iekļauti maksājumi par telefonu, kabeļtelevīziju, internetu u.c. pakalpojumiem, lai nodrošinātu sev papildu iespējas.