Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka situācija ir uzlabojusies, bet vēl trešdaļa, ka pasliktinājusies, liecina Swedbank Finanšu institūta apskats par nozīmīgākajiem notikumiem mājsaimniecībās 2016.gadā un tendences 2017.gadam.
Jāatzīmē gan, ka iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka mājsaimniecības finanšu situācija ir ievērojami pasliktinājusies (9%), nekā – ka tā ir ievērojami uzlabojusies (3%). Taču kopumā šogad, salīdzinājumā ar pēdējiem trīs gadiem, iedzīvotāji ir visoptimistiskāk noskaņoti par savas mājsaimniecības finanšu situāciju. Pērn vien piektdaļa jeb 22% norādīja, ka tā vērtējama pozitīvi, tad šogad šādi domā jau 30% iedzīvotāju. Savukārt 37% aptaujāto uzskata, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Raugoties uz nākamo gadu, valda drīzāk optimistisks noskaņojums – 29% cer uz finanšu situācijas uzlabošanos.
Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi
Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši labvēlīgi, visbiežāk (21%) iedzīvotāji norādījuši algas pieaugumu esošajā darba vietā vai pieaugumu līdz ar darbavietas vai amata maiņu. Savukārt vēl 15% atraduši iespēju piepelnīties papildus darba algai. Salīdzinājumā ar vidējo bruto darba algu 2015.gada trīs ceturkšņos (809 eiro), šogad attiecīgajā periodā tā pieaugusi par 3,8% jeb 30 eiro mēnesī, kas ir mazāk kā gadu iepriekš algām augot par 6,7%. Savukārt iedzīvotāju pirktspēja augusi straujāk par algām – vidējā neto alga pieaugusi par 3,4%, kamēr patēriņa cenas saglabājušās praktiski nemainīgas. Tādējādi iedzīvotāju reālie ienākumi kopumā šogad auguši.
Kā citi faktori, kas iedzīvotāju vērtējumā viņu mājsaimniecību finansiālo stāvokli šogad ietekmējuši pozitīvi, minami apkures tarifu samazinājums (12%) un atvieglojumu pieaugums par apgādājamo (10%) – šogad tas tika palielināts no 165 eiro uz 175 eiro. Tāpat arī kredīta atmaksāšanas pabeigšana (9%), darba atrašana (9%), minimālās darba algas palielināšana no 360 uz 370 eiro (8%) un zemas kredītu procentu likmes (6%).
Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši nelabvēlīgi
Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši nelabvēlīgi, visbiežāk (45%) iedzīvotāji norādījuši inflāciju – preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. 41% aptaujāto mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi šogad ietekmējuši neplānoti sadzīviski izdevumi (piemēram, auto remonts, tehniska rakstura ķibeles u.c.). Savukārt trešais biežāk minētais iemesls, kas mājsaimniecības finansiālo stabilitāti ietekmējis negatīvi, 34% iedzīvotāju skatījumā ir namu apsaimniekošanas maksas palielinājums (sakarā ar PVN piemērošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanai). Kā to rāda Swedbank Finanšu institūta aprēķins, piemēram, ja mājsaimniecība par šiem pakalpojumiem līdz šim maksāja 35 eiro mēnesī, tad, sākot ar 2016.gada vasaras mēnešiem, bija jārēķinās ar nepilnu 8 eiro ikmēneša izdevumu pieaugumu.
Tāpat kā mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi ietekmējoši faktori minēti slimības, traumas vai nelaimes gadījumi (21%), apkures tarifu pieaugums (17%), kā arī pārāk liels kredītu vai citu aizņēmumu slogs (17%), algas samazinājums saistībā ar amata vai darbavietas maiņu (10%), kā arī darba zaudēšana (7%).
Kāds iedzīvotāju skatījumā gaidāms 2017.gads?
Domājot par 2017.gadu, 34% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājsaimniecību finansiālā situācija nākamgad saglabāsies nemainīga. Teju trešdaļa (29%) iedzīvotāju par nākamo gadu ir optimistiski noskaņoti – 25% uzskata, ka situācija nākamgad nedaudz uzlabosies, bet 4% sagaida būtisku uzlabojumu. Turpretī katrs piektais jeb 21% domā, ka situācija nākamgad pasliktināsies. No tiem 5% prognozē, ka tā pasliktināsies būtiski.
“Ievērojamas izmaiņas, kas atstātu iespaidu uz mājsaimniecību budžetu, kopumā nākamgad nav gaidāmas. Arī patēriņa preču cenu pieaugums nav gaidāms, līdzīgi kā iepriekšējos gados. Tomēr interesanti, ka iedzīvotāji aptaujā jau vairākus gadus norāda tieši inflācijas negatīvo ietekmi uz ģimenes budžetu, lai gan Latvijā cenu pieaugums nav novērojams jau ilgāku laiku. Tas varētu būt saistīts ar iedzīvotāju patēriņa kāpumā kā tādu pie relatīvi zemas pirktspējas. Iedzīvotāju pirktspēju visvairāk ietekmē atalgojuma pieaugums, kuru var nodrošināt darba devējs. Līdz ar to likumdevējam ir būtiski strādāt pie aktivitātēm, kas pozitīvi ietekmē šobrīd kritiski zemo uzņēmēju noskaņojumu ieguldīt sava biznesa attīstībā Latvijā,” stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Prognozējot izdevumu pozīcijas, kurās 2017.gadā tēriņi varētu būtiski palielināties, iedzīvotāji visbiežāk (50%) norādījuši izdevumus par mājokli (tostarp komunālos maksājumus un ar mājokli saistītos nodokļus), pārtiku (41%), ar veselību saistītos (37%) un elektroenerģijas izdevumus (37%). Tāpat iedzīvotāji saredz potenciālu izdevumu pieaugumu saistībā ar transportu (24%), apģērba un apavu iegādi (18%), atpūtas un kultūras pasākumiem (12%), kā arī izdevumiem par izglītību (9%), kredītmaksājumiem (9%) un sakariem (mobilais tālrunis, internets, telefons) (9%).
Plānotās izmaiņas 2017.gadā, kas ietekmēs Latvijas mājsaimniecības
Raugoties uz gaidāmajām izmaiņām, kas ietekmēs Latvijas mājsaimniecības nākamajā gadā, vērts uzsvērt minimālās algas pieaugumu par 10 eiro mēnesī (no 370 uz 380 eiro). Šo izmaiņu rezultātā minimālās darba algas saņēmēji ik mēnesi uz rokas iegūs nepilnus 7 eiro. Vienlaikus gan jāņem vētrā, ka līdz ar diferencētā neapliekamā minimuma pieeju, nākošgad par 15 eiro tiek samazināts faktiski piemērotais ikmēneša neapliekamais minimums. Tādējādi darba ņēmēju ikmēneša ienākumi samazināsies par 3,45 eiro. Ļoti būtiski, ka zemāku ienākumu saņēmēji nākošgad iesniedz gada ienākumu deklarāciju un atgūst pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas veidojas diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā. Iedzīvotājiem, kuriem alga “uz papīra” 2017.gadā būs 1100 eiro un vairāk, nodokļa pārmaksa diferencētā neapliekamā minimuma rezultātā neradīsies, tāpēc par šo pozīciju neko papildus atgūt nevarēs arī pēc deklarācijas iesniegšanas. Tātad šiem iedzīvotājiem jārēķinās ar ikmēneša ienākumu samazinājumu par 3,45 eiro līdz ar zemāku neapliekamo minimumu 60 eiro apmērā. Maksimālais iespējamais diferencētais neapliekamais minimums 2017.gadā būs 115 eiro mēnesī darbiniekiem ar atalgojumu līdz 400 eiro “uz papīra”. Daļu no tā (60 eiro) piemēros ik mēnesi, atlikušo daļu (55 eiro) varēs atgūt kā pārmaksāto nodokli, iesniedzot deklarāciju 2018.gadā. Swedbank Finanšu institūts izstrādājis kalkulatoru, kas iedzīvotājiem palīdz novērtēt diferencētā neapliekamā minimuma ietekmi uz savu budžetu.
Tāpat no nākamā gada pieaugs ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem no 34,14 eiro uz 50,07 eiro. Pieaugs arī atsevišķi pabalsti, piemēram, ar 1.aprīli tiks dubultota minimālā apgādnieka zaudējuma pensija līdz 92,50 eiro (bērniem līdz 7 gadu vecuma sasniegšanas) un līdz 111 eiro (bērniem no 7 gadu vecuma), pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu 95 eiro (līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai) un 114 eiro (no bērna 7 gadu vecuma). Vēl svarīgi, ka no nākamā gada kā apgādājamo būs iespējams reģistrēt arī nestrādājošu pieaugušo, kura apgādībā ir bērns ar invaliditāti.
2017.gadā stāsies spēkā arī bezdarbnieka pabalsta saņemšanā – turpmāk būs nepieciešams ilgāks laiks, par kuru veiktas sociālās iemaksas. Ja iepriekš 12 mēnešu periodā minimālais strādāšanas termiņš bija 9 mēneši, tad turpmāk 16 mēnešu periodā būs nepieciešami vismaz 12 nostrādāti mēneši, lai varētu pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu.
Savukārt daļu ģimeņu maciņus noteikti skars izmaiņas saistībā ar tā dēvēto ceļa nodokli. Turpmāk automašīnām, kas tiks reģistrētas nākamgad un būs jaunākas par 2009.gadu (ieskaitot), ceļa nodokļa apmēru noteiks pēc automobiļa oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Tādējādi nodoklis būs no 0 līdz pat 756 eiro. Papildus transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmei noteikta 300 eiro likme vieglajiem auto, kam motora tilpums ir lielāks par 3500 kubikcentimetriem.
Foto:thatsphotogtaphy/https://pixabay.com/en/users/thatsphotography-3017066//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
