Lai gan Latvijā jau kopš 2016. gada ir spēkā Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums un valsts pārvaldei būtu jāzina, kā rīkoties krīzes situācijā, realitātē, saskaroties ar tik liela mēroga pandēmiju kā Covid-19, bez kļūdām neiztika. Uz vairākām norādīja Neatkarīgās aptaujātie opozīcijas deputāti, vēl uz pāris – kolēģi žurnālisti. Tiesa, dažas kļūdas tika labotas, bet dažas labot jau bija par vēlu. Opozīcija valdības darbu krīzes laikā raksturoja kā visatļautības reibumu bezkontroles režīmā.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka šobrīd ir pāragri spriest, vai visi valdības lēmumi saistībā ar Covid-19 bija pareizi un vai tie visi tika pieņemti pareizā laikā.
“Līdz šim brīdim Covid-19 izplatību Latvijā ir izdevies mērķtiecīgi kontrolēt, kas ir labākais iespējamais scenārijs. Tas ir noticis, pateicoties visas sabiedrības, valdības un atbildīgo iestāžu ciešajai sadarbībai ierobežojumu ieviešanā. Runājot par īstenotajiem pasākumiem gan koronavīrusa izplatības ierobežošanai, gan atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem un uzņēmējiem ‒ tas noteikti vēl tiks analizēts un vētīts, bet te jāņem vērā, ka šādās situācijās diemžēl nav iespējams pilnībā vadīties no priekšrakstiem vai iepriekšējām pieredzēm. Valdībai bija jārīkojas ātri, izlēmīgi un jāspēj salāgot iespējamie riski un to kontrolēšanai nepieciešamo pasākumu veidi un apjomi, lai sabiedrība no koronavīrusa un tā izraisītajām sekām ciestu iespējami mazāk,” Neatkarīgajai sacīja K. Kariņš.
Nesaredz nevienu pareizu lēmumu
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Latvijas Zaļās partijas (LZP) valžu priekšsēdētājs Edgars Tavars Neatkarīgajai uzsvēra, ka, domājot par valdības darbu krīzes laikā, bija centies atrast kaut vienu pozitīvu aspektu. “Diemžēl man tas neizdevās,” ar nožēlu sacīja E. Tavars.
Pēc viņa teiktā, pirmkārt valdībai vajadzēja izveidot krīzes vadības grupu, kur būtu iekļauti arī profesionāļi gan medicīnas, gan ekonomikas jomā – labākie no labākajiem. “Tas neļautu izveidoties situācijai, ka, glābjot vienu jomu, tiek nogremdēta otra joma,” bilda E. Tavars.
Viņaprāt, pilnīgi nepieļaujams bija miljardiem eiro lielais aizņēmums bez ekonomiska pamatojuma un nepārdomātie krīzes laika tēriņi.
Pie kļūdām viņš minēja valdības īstenoto lēmumu pieņemšanas stratēģiju, proti, lēmumu pieņemšana notikusi bez pamatotiem aprēķiniem un skaidras stratēģijas. Tieši tādā veidā valdība izlēma pagarināt ārkārtējo situāciju. “Mēs vairākkārt aicinājām Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu definēt konkrētus kritērijus par ārkārtējās situācijas Latvijā atcelšanu vai saglabāšanu, jo sabiedrībai ‒ tai skaitā uzņēmējiem ‒ ir jābūt skaidrībai par nākotni. Kritērijus ne mēs, ne arī sabiedrība tā arī neuzzināja, vienīgi pašu lēmumu, kas tika pieņemts aiz slēgtām durvīm,” uzsvēra E. Tavars.
Viņš kritizēja arī sākotnējos dīkstāves pabalsta piešķiršanas nosacījumus, kas uz to ļāva pretendēt tikai pāris nozarēm un no saņēmēju loka izslēdza uzņēmumus ar mazu nodokļa parāda summu, par atskaites punktu ņemot 1. martu. “Tas radīja situāciju, ka uzņēmumam ar 150 eiro nodokļa parādu dīkstāves pabalsts tika atteikts, taču uzņēmumam ar daudzu tūkstošu, pat simtu tūkstošu eiro nodokļu parādu, kuram ir sastādīts nodokļu parāda atmaksas grafiks, dīkstāves pabalsts pienākas. Nespēju noticēt šādai ačgārnībai. Pēc tam jau kaut kas tika labots, bet tas bija daudz par vēlu,” norāda E. Tavars. Arī tas, ka “Rīgas satiksme” krīzes sākumā samazināja reisu skaitu, Covid-19 izplatības mazināšanai nepalīdzēja. Gluži otrādi, cilvēki, kuriem nācās doties uz darbu, bija spiesti to darīt kā siļķes konservu bundžā. Valsts rīkojās arī neapdomīgi, nepievēršot uzmanību aizsardzības pasākumiem, piemēram, lidostā “Rīga”, pirms vēl Covid-19 bija sasniedzis Latviju. “Tas, ka Latvijā ieradās vai atgriezās tūristi no krīzes skartajām valstīm, bet neviens viņiem lidostā nemērīja temperatūru un ļāva doties, kur katram tīk, nav piedodams,” uzskata E. Tavars. Viņš piekrīt, ka valstij būtu bijis lētāk visus iebraukušos tūristus par valsts naudu izvietot viesnīcās uz divām nedēļām, ēdināt un vēl izmaksāt kompensāciju par sagādātajām neērtībām, nekā tagad cīnīties ar krīzes sekām.
Tāpat pilnīgi nepareizi bijis ārkārtējās situācijas laikā Saeimai lemt par administratīvi teritoriālo reformu. “Koalīcijas lēmums bezmaz vai kara apstākļos, kad ir Covid-19 krīze, slepus skatīt administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu vērtējams kā vājprāts, nonsenss un amorāla rīcība no valdību veidojošo politiķu puses,” sacīja E. Tavars.
Covid-19 naudas tēriņus, piemēram, “airBaltic” pamatkapitāla palielināšanas pamatotību, E. Tavars neņemas vērtēt, jo “nav redzēti ekonomiski pamatoti aprēķini”. Un tieši tas, ka krīzes laikā valdība pieņēma lēmumus bez pienācīgas izvērtēšanas, politiķaprāt, ir viena no lielākajām problēmām.
“Tās ir tikai dažas no kļūdām, kas varbūt kādam izskatās nelielas un mazsvarīgas, bet tās, ticiet man, atstās lielas sekas uz nākotni,” uzsvēra E. Tavars.
Visatļautības reibums
Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko Neatkarīgajai stāstīja, ka neilgi pirms ārkārtas situācijas ieviešanas valstī visa opozīcija apvienojās kopīgā neformālā darba grupā, kurā izstrādāja idejas, kā pasargāt iedzīvotājus un kā palīdzēt visiem kopā izturēt smago ekonomisko triecienu, kas neglābjami tuvojās. “Uzrunājām kolēģus no koalīcijas, centāmies pierunāt viņus strādāt kopā šai smagajā laikā, aizmirstot par visām atšķirībām, bet koalīcijas kolēģi palika pie sava un turpināja kautrīgi norobežoties,” atklāja J. Stepaņenko.
Viņasprāt, viena no lielākajām valdības kļūdām bija ‒ parlamenta lomas noniecināšana krīzes apstākļos. “Jā, likums nosaka, ka ārkārtējā situācijā operatīvā darbība lēmumu pieņemšanā tiek nodota valdībai, taču atbildība par visu notiekošo tāpat paliek Saeimai, kura pēc tam formāli apstiprina valdības rīkojumus. Vislielāko pārsteigumu parlamentam sagādāja valdības sagatavotais likumprojekts, kas paredzēja neierobežotas pilnvaras finanšu ministram rīkoties ar budžeta līdzekļiem un pat ņemt aizņēmumus pēc sirds patikas, tikai “atstājot zīmīti uz galda” Saeimai jau pēc notikušā fakta.
Kas gan vēl spilgtāk varētu ilustrēt izpildvaras visatļautības reibumu, ja ne šāda bezkaunīga paļaušanās uz Saeimas aklumu, ka “Saeima var iebalsot visu, ko tai atnes”?
Gudras valstssievas un gudri valstsvīri valdībā noteikti būtu izveidojuši operatīvu valdības un Saeimas darba grupu, kurā visi – koalīcija un opozīcija strādātu uz viena viļņa. Manī nerunā atstumtās opozīcijas aizvainojums – daudzi mūsu priekšlikumi vēlāk tāpat modificētā formā parādījās rīkojumos un likumprojektos. Es runāju par to, cik lielisku iespēju palaida garām valdība šajā laikā. Šis nebija laiks sacensībai un greizsirdībai, šis bija laiks beidzot uzlabot attiecības ar sabiedrību, celt Saeimas un valdības prestižu, gādājot par cilvēkiem un negrūstoties ar elkoņiem pie TV kamerām,” sacīja J. Stepaņenko.
Viss pārējais, kas notika jau vēlāk – “airBaltic” “melnā cauruma” barošana, neveiksmīga dīkstāves pabalstu sieta arhitektūra, nevienlīdzīga attieksme pret dažādām sabiedrības grupām – dāsni apberot ar pabalstiem vienus (jaunie speciālisti), bet aizmirstot un pametot vien dažus grašus citiem (ģimenes, kuras audzina bērnu ar invaliditāti), nievājoša attieksme pret pašnodarbinātajiem un autoratlīdzības saņēmējiem, pēc viņas teiktā, bija tikai sekas tam, ka šajā smagajā laikā kāds, kas uzskatīja sevi par visgudrāko, neprata, negribēja un baidījās atvērt durvis sadarbībai. Rezultātā Latvija ieguvusi vēl vairāk vīlušos nodokļu maksātāju. Sabiedrība ir pelnījusi uzzināt, kā Covid-19 laikā notika valsts budžeta līdzekļu dalīšana un kādi bijuši Covid-19 laika iepirkumi.
Saskata korupcijas risku
Arī “Saskaņa”, sociāldemokrātiskās partijas frakcija, uzskata, ka tika pieļautas vairākas kļūdas. Viena no tām ‒ aizdomīgs medicīnisko masku, respiratoru un dezinfekcijas līdzekļu iepirkums Covid-19 periodā. Pie mediķiem varēja nonākt nesertificētas maskas, kas neaizsargā no inficēšanās, tas, ka valsts iztērējusi naudu nekvalitatīvai precei, nav veikta iepirkumu kontrole – tas viss liek domāt par korupcijas pazīmēm valsts pārvaldē, uzsver “Saskaņa”.
“Otrkārt, dīkstāves pabalsts 4 eiro apmērā ir valsts apkaunojums. Pašu pabalstu uzkrāšanas sistēmai šādos apstākļos nevajadzētu kļūt par iedzīvotāju sodīšanu par to, ka viņi, atrodoties legālā nodokļu statusā, pēc valsts domām, ir samaksājuši pārāk maz nodokļu. Valsts ir nepietiekami palīdzējusi saviem iedzīvotājiem. Treškārt, Krišjāņa Kariņa valdība ir izmantojusi ārkārtas situāciju ne tikai tam nolūkam, lai pieņemtu ārkārtas lēmumus, kas objektīvi saistīti ar Covid-19. Valdībai iepaticies bezkontroles režīms, kad uz pandēmijas rēķina visu var norakstīt: piemēram, tika pieņemts neargumentēts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu “airBaltic” – šim lēmumam nauda ir atradusies, bet, lai palielinātu algas mediķiem, būs nepieciešams ieviest jaunus nodokļus. Atradušies līdzekļi arī “gadsimta būvēm”: ēkas nojaukšanai Kronvalda bulvārī un koncertzāles projekta realizācijai. Šobrīd vislielākās briesmas: valdība ir ieinteresēta saglabāt bezkontroles režīmu, kad jāpieņem lēmumi, kādiem mērķiem iztērēt aizņēmumus – miljardus eiro – cīņai ar Covid-19 sekām. Bet atdot šo naudu nodokļu maksātāji varēs vēl vairākus gadu desmitus,” Neatkarīgajai pauda “Saskaņas” deputāti.
Sejas masku teātris
Sejas aizsargmasku obligāta lietošana sabiedriskajā transportā tika ieviesta 12. maijā. To atcēla vien 1. jūlijā. Veselības ministre Ilze Viņķele izteicās, ka, pieredzot Covid-19 iekšējās transmisijas kritumu, masku obligātu valkāšanu sabiedriskajā transportā varēja atcelt ātrāk, lai netiktu devalvēta norma, pēc kuras tajā brīdī nebija vajadzības. “Tas ir mans viedoklis, ne [Ministru] kabineta kopumā,” uzsvēra I. Viņķele. Viņas ieskatā, atbrīvojoties no šīs prasības jau agrāk, netiktu devalvēta nozīmīga “pretepidēmijas norma”, pēc kuras tajā brīdī nebija vajadzības.
“Šis ir tas, ko es arī kolēģiem esmu skandinājusi visu šo epidēmijas laiku ‒ sabiedrības sadarbība ir tieši atkarīga no tā, cik pamatoti ir ierobežojumi un cik izprotami sabiedrībai tie ir,” sacīja veselības ministre.
Nauda būvēm, ne ārstiem
Veselības nozarei saistībā ar Covid-19 epidēmiju sākotnēji jau tika papildus novirzīti vairāki miljoni eiro ‒ saskaņā ar Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu, kas tapa, pamatojoties uz likumu “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, vēl 103,2 miljonus eiro tika plānots novirzīt tieši infrastruktūras projektiem, jūnija sākumā rakstā “Vīrusa apkarošanai infrastruktūra svarīgāka nekā mediķu algas” secināja kolēģe Inga Paparde. Viņa atgādina, ka pērn, ņemot vērā ierobežoto budžeta finansējumu, mediķu algas tika palielinātas par 10 procentiem, nevis par 20 procentiem, kā bija apsolīts. Tātad nauda būvēm atrasta, bet mediķiem uz algas palielinājumu atkal jāgaida.
Tiesa, nule kā Satversmes tiesa saņēmusi tiesībsarga Jura Jansona iesniegumu saistībā ar likumam neatbilstošu mediķu darba samaksas palielinājumu 2020. gadā, vēsta laikraksts “Latvijas Avīze”.
Tiesībsargs Satversmes tiesai norāda, ka likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” nav ņemts vērā Saeimas Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētais veselības aprūpes darba samaksas pieaugums 2020. gadā par 20%. Tas vieš cerības, ka mediķi varētu saņemt algas palielinājumu. Tādā gadījumā tā nebūs vis valdības labās gribas izpausme, bet gan likuma prasības izpilde.
Ilze Šteinfelde
Foto: Valsts kanceleja
