Amerikas Savienotās Valstis ir noslīdējušas uz 11. vietu autoritatīvā žurnāla „The Newsweek” veidotajā reitingā „100 labākās pasaules valstis”. Spriežot pēc izdevuma veiktā pētījuma, ASV zaudējušas līderpozīcijas faktiski visos ekonomiskajos rādītājos. Pirms desmit gadiem ASV bija globālās līderes pēc IKP pieauguma, vidējā patēriņa uz mājsaimniecību, rūpnieciskās ražošanas un tirdzniecības apjomiem, bet tagad tikko spēj noturēties visu šo sarakstu augšējā ceturtdaļā. Vienlaikus „The Newsweek”, izmantojot arī strīdīgus un visai naivus argumentus, apgalvo, ka ASV varenība ir daudzkārt lielāka, nekā šķiet skeptiķiem.
Atskanējis arī cits trauksmes zvans: atbilstoši „College Yard” ziņojumam, krasi pazeminājies to jauno amerikāņu skaits, kuriem ir pabeigta augstākā izglītība. Kādreiz ASV bija pasaules līdere šajā rādītājā, bet pašlaik noslīdējusi uz 12. vietu, raksta „The Newsweek” komentētājs Maikls Hiršs (Michael Hirsh). Savukārt zinātniski praktisko izstrāžu jomā ASV vispār nonākušas pirmā simtnieka apakšējā ceturtdaļā: Ķīna ir ievērojami apsteigusi ASV gan pēc izsniegto izgudrojumu patentu daudzuma, gan arī inženieru ar augstāko izglītību skaita ziņā. Turklāt Amerika nav atguvusies no nopietnajiem zaudējumiem, kurus tai radīja prezidenta Džordža Buša jaunākā neveiksmīgais kurss, un pašlaik vairs neviens neuzskata ASV par atdarināšanas vērtu paraugu, teikts publikācijā.
Tomēr pat šādā stāvoklī Amerikas varenība ir daudzkārt lielāka, nekā šķiet skeptiķiem, apgalvo izdevums. „Tieši to pašu var teikt arī par starptautisko sistēmu, kura balstās uz ASV varenību kā galveno stabilizējošo faktoru,” teikts rakstā, paskaidrojot, ka realitātē Savienotajām Valstīm nav konkurentu. Vācija nekad neatgriezīsies pie globālas lielvalsts lomas („to nevēlas pat vācieši – viņiem nav nopietnas armijas (have no military to speak of), un neviens arī nevēlas, lai viņi šādu armiju izveidotu”). „Krievija? Vai jūs tiešām uzskatāt, ka kompānijas VDK vadībā un disidentu slepkavības ir labs pārvaldes modelis?” vaicā izdevums. Japāna sen ir kļuvusi par „Āzijas Šveici” – bagātu un neitrālu, bet Eiropas Savienības galvenais uzdevums ir izvairīties no sabrukuma. Savukārt Ķīnas autoritārā kapitālisma modelis ir paraugs tikai retajam, uzskata izdevums, piebilstot, ka pēc Prinstonas pētnieka Džona Aikenberija (John Ikenberry) domām, kurš par globālās ietekmes rādītāju uzskata sabiedroto valstu skaitu, ASV pašlaik ir 62 sabiedrotie, tostarp no bijušās PSRS valstu vidus, bet Ķīnai – ne vairāk par diviem.
Žurnāla veidotajā „100 labāko valstu” sarakstā pirmās vietas ieņem Somija, Šveice un Zviedrija – valstis, kuru ģeopolitiskā ietekme globālā mērogā ir tuva nullei. Savukārt globāli nozīmīgo valstu kategorijā ASV pašlaik apsteidz Ķīnu visos galvenajos rādītājos. „Statistika absolūti neatspoguļo neoficiālos darījumus globālajā sistēmā: eiropieši un aziāti, izņemot Ķīnu, ir atteikušies no nopietnas militārās varenības un stratēģiskas kundzības apmaiņā pret atzīšanu, ka šo lomu spēlēs ASV,” raksta izdevums. Tādējādi šīs valstis nodrošina sev augstu dzīves līmeni, savukārt ASV militārā varenība ierobežo kareivīgos noskaņojumus uz mūsu planētas, radot priekšnoteikumus globalizācijai.
Galvenais jautājums pašlaik ir, vai Vašingtona spēs saglabāt šo „globālā labdara lomu” pēc savas ekonomiskās kundzības zaudēšanas. Kā uzskata izdevums, nevardarbīga sacelšanās pret ASV hegemoniju jau ir sākusies: ANO klimata jautājumiem veltītajā konferencē Kopenhāgenā Ķīna mēģināja vienoties ar Indiju, Brazīliju un Dienvidāfriku par līguma bloķēšanu. Turcija un Brazīlija piedāvāja Irānai savu plānu attiecībā uz pēdējās kodolprogrammu. Tomēr ASV varenība nekur nepazudīs, bet globālo sistēmu, kas izveidota pēc ASV parauga, tāpat kā agrāk atbalsta pasaules valstu vairākums, rakstu noslēdz izdevums. Citiem vārdiem – mēs bijām vareni, un mēs būsim vareni!
Autors: Andis Sedlenieks / POK.LV
