Eiropa slēpj galvu smiltīs, nevēloties atzīt, ka ir slima, plašā rakstā autoritatīvajā izdevumā The Foreign Policy apgalvo Čārlzs Kalomiriss, Kolumbijas universitātes profesors un ASV Nacionālā ekonomisko pētījumu biroja zinātniskais līdzstrādnieks.
«Lai arī ekonomiskā krīze ir izgaismojusi eirozonas grūto nākotni, ES līderi joprojām mēģina saglabāt esošo lietu kārtību. Šādā situācijā vairākas valstis tuvākā gada vai divu laikā būs spiestas atteikties no eiro,» teikts rakstā. Eiro krahs ir atkarīgs no vienkāršiem aritmētiskiem aprēķiniem: «Līdzko valsts parāds pret IKP tajā vai citā valstī sasniegs noteiktu atzīmi, valsts nākotnē nevarēs iekasēt pietiekami daudz nodokļu, lai segtu eksistējošo parādu un procentus par aizņēmumu. Šonedēļ situācija vēl vienā valstī – Portugālē – kļuva bīstama eiro stabilitātei, raksta POK.LV.
Eiropas politiķi apgalvo, ka pamest eirozonu ir neiespējami, jo nav juridisku mehānismu, kā to izdarīt. Tomēr rakstā pausts viedoklis, ka valstīm ar pārāk smagu parādu slogu pastāv tikai viena izeja – pasludināt defoltu attiecībā uz parādiem eiro un izstāties no eirozonas, lai turpmāk dzēstu fiskālos deficītus, iespiežot savu naudu. Pēc publikācijas autora domām, pašlaik uz bezdibeņa malas balansē gan «perifērijas valstis» Grieķija, Īrija, Portugāle, gan tādas lielas ekonomikas kā Spānija, Itālija un Francija. Tuvākajos divos gados vairākas perifērijas valstis un vismaz viena liela ekonomika atstās eirozonu, paredz Kalomariss. Pati ticamākā kandidāte ir Grieķija, kuras parāds drīzumā sasniegs 150% no IKP. Grieķijai uz papēžiem min Īrija, kur pārsprāga burbulis nekustamo īpašumu tirgū un spēcīgi cieta bankas.
«Īrijas gadījums uzskatāmi rāda, kādu ļaunumu nodara ES iejaukšanās,» uzskata publikācijas autors. Eiropas partneri piespieda Īriju garantēt tās banku kolosālos parādus, rezultātā valsts parāds pieauga līdz astronomiskam līmenim. Tagad pretim tai pašai fatālajai kļūdai tiek virzīta Spānija. Savukārt Itālija diezin vai noturēsies eirozonā: politiskā sadrumstalotība tai neļaus sākt stingrus taupības pasākumus, ir pārliecināts Kalomiriss.
«Daļējs eiro kolapss ir neizbēgams, un Eiropas līderiem vajag aizdomāties par nākamo posmu – par to, kā ielikt pamatus izturīgai nākotnes valūtas savienībai, kad valstis, kas pametīs eirozonu, ekonomiski atjaunosies un varēs tajā atgriezties,» teikts rakstā. Kredītsavienība nesaglabāsies, ja netiks izveidota fiskālā savienība, kas centralizēti kontrolēs izdevumus.
Nepieciešams paaugstināt Dienvideiropas konkurētspēju, kura, pēc publikācijas autora domām, cieš no pārāk stingras darba likumdošanas. Vienīgā izeja ir atvieglot darbinieku atlaišanas un darba algas samazināšanas procedūras, samazināt izdevumus sociālajai sfērai, cīnīties ar korupciju un noņemt barjeras ārvalstu konkurentu priekšā. «Šādu reformu veiksmīgai īstenošanai jākļūst par galveno priekšnoteikumu uzņemšanai atjaunotajā eirozonā,» raksta Kalomiriss.
Reformas ļoti nepieciešamas arī Eiropas finanšu sektoram: tikai transparenta banku sistēmas zaudējumu atzīšana ļaus valdībām izbeigt nenoteiktību finanšu tirgū, atzīmē autors.
Eiropas rīcībā ir valsts un finanšu metodes, lai ieliktu pamatus stabilai savienībai. «Neatbildēts paliek jautājums, vai tai pietiks politiskās gribas,» teikts raksta nobeigumā.
Autors: Andis Sedlenieks / POK.LV
